Pagājušonedēļ Latvijā aktualizējās jautājums par to, vai nākamajā ES finanšu periodā (2014-2020) tiks piešķirti ES struktūrfondu līdzekļi pilsoniskajai līdzdalībai un vai fondu plānošanā, uzraudzībā un īstenošanā tiks ievērots partnerības princips, sadarbojoties pārvaldes iestādēm un ne-valstiskajiem partneriem. Eiropas Kustība Latvijā pauž izbrīnu par to, ka šādas neskaidrības ir radušās, jo līdz šim visā sarunu procesā partnerības princips tika stingri uzsvērts. Šis princips ir nostiprināts arī ES līmeņa dokumentos un Latvijas nacionālajā Attīstības plānā un ir vitāli svarīgs, lai ES fondu līdzekļus izlietotu efektīvi, visas sabiedrības labā.

„Latvijā, ES un pasaulē kopumā labi redzams, ka, ieguldot pilsoniskās sabiedrības līdzdalībā un veidojot patiesu partnerību, var būtiski uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti un atbilstību sabiedrības interesēm. Vairumā ES valstu labi saprot, ka šādi, ar salīdzinoši nelielu finansējumu, var izvairīties no ļoti dārgām un sāpīgām kļūdām lēmumu pieņemšanā. Turklāt rodas dīvaina pretruna, zinot, ka dažādās ES dalībvalstīs finansējumu no struktūrfondiem šajā jomā plānots palielināt, taču Latvijā daži cenšas skaidrot, ka tieši ES esot galvenā fondu griešanas rosinātāja”, uzsver EKL prezidents Andris Gobiņš.

Jāatzīmē, ņemot vērā ļoti kūtru līdzekļu piešķiršanu no nacionālā budžeta, ES struktūrfondi ir viens no ļoti nedaudziem finanšu avotiem, kas varētu būt pieejams pilsoniskajai sabiedrībai. Sabiedrības līdzdalība kā mērķis ir atzīta neskaitāmos saistošos dokumentos un deklarācijās visaugstākā pārvaldes līmenī. Tādēļ ceram uz veiksmīgu iznākumu, ievērojot partnerības principu atbilstoši līdz šim plānotajam un solītajam.