Laudātores Dr.  phil. Skaidrītes Lasmanes runa, sveicot 2011. gada Eiropas Cilvēku Latvijā – Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu-metropolītu, teoloģijas doktoru Zbigņevu Stankeviču:

Godātais Eiropas kustības Latvijā prezidenta kungs! Cienījamie 2011. Gada Eiropas cilvēka titulēšanas svinību dalībnieki !

Atļausiet izteikt pateicību Eiropas kustībai Latvijā, tās prezidentam Andrim Gobiņa kungam un pasākuma atbalstītājiem- Eiropas komisijas pārstāvniecībai Latvijā  par jau 14. reizi organizēto Eiropas cilvēka demokrātisku izvēli un godināšanu. Šajos 14. gados vairākuma lēmums bijis par labu samērā ierobežotam profesiju lokam. Līdzšinējā izvēle attiecināma uz 6 politiķiem, ieskaitot eksprezidenti Vairu Vīķi- Freibergu, uz 2 populārās kultūras- Eirovīzijas panākumu cilvēkiem- Renāru Kauperu un Mariju Naumovu, 1 sportistu, diviem ar zinātni saistītiem cilvēkiem, diviem žurnālistiem. Šogad pirmais gadījums 14. gadu vēsturē, kad Eiropas cilvēku titulam pievienota Romas katoļu baznīcas vadītāja Latvijā, Rīgas arhibīskapa- metropolīta, teoloģijas doktora Zbigņeva Stankeviča kandidatūra.

Kā izskaidrojams atbalsts pārpraktiskas sfēras cilvēkam laikā, kad politikā, mediju un ikdienišķajā domāšanā dominē finanses, ekonomika, patērnieciskās vēlmes, nevis absolūtās vai universālās vērtības, ko pārstāv Zbigņevs Stankeviča kungs. Kādi ir tie iemesli, kas demokrātiskā Eiropas cilvēka izvēlē veduši pie katoļu baznīcas vadītāja nominācijas Eiropas cilvēka godpilnajam titulam? Lai atbildētu uz abiem būtiskajiem jautājumiem, nedaudz pakavēsimies pie arhibīskapa-metropolīta patības Eiropas ideju un vērtību kontekstā.

Franču rakstnieks Pols Valerī (Paul Valery,  1871-1945) kopā ar citiem domātājiem pagājušā gadsimta sākumā nosaucis labi zināmos trīs Eiropas vērtību laukus.  Pirmkārt, viņš minējis grieķu ģeometriju un filozofiju, kas ierosinājusi un  iedibinājusi Eiropas racionālismu, otrkārt – Romiešu tiesības, kuras kopā ar Francijas 18. gadsimta revolūciju nostiprinājušas cilvēktiesību taisnīgumu, treškārt, Kristus mācību, kas iedibinājusi atbildīgu individuālismu. Visas trīs vērtības var pakļaut skepticismam un varbūt atrast mūsdienīgākus orientierus, kas nebūs ne tik vienkārši, ne nepretrunīgi, taču grūti atrast aptverošāku Eiropas vērtību karti par šiem trim laukiem- intelektu, tiesībām un cilvēka cieņas un atbildīgas brīvības aizstāvību.

Romas katoļu baznīcas arhibīskaps iekļaujas Eiropas pamatvērtību laukā gan ar savu racionālo moderno automatizēto vadības sistēmu inženiera izglītību, gan ar Ļubļinas  un Romas Laterāna universitātes diplomiem un doktora grādu. Laterāna universitātē 2008. gadā aizstāvētajā teoloģijas doktora darbā viņš pats centies izprast mūsdienu Eiropas apziņas stāvokli. Atšķirībā no vairākiem Rietumeiropas postmodernā laikmeta intelektuāļiem ar viņu galēji kritisko attieksmi pret 20. gadsimta uzskatiem un norisēm, Zbigņevs Stankevičs, analizēdams vācu teologu un reliģijas filozofu Bernhardu Velti (Welte, 1906-1983), doktora darbā meklējis veidu, kā rast jaunu, mūsdienīgu reliģisko un garīgo pieredzi vispār, kā savienot pasaulīgi eksistenciālo īstenību ar kristīgo atklāsmi. Neatzīstot un noraidot vienpusīgu prāta aprēķinātspēju un nekļūdīgu paredzētspēju, piedāvāta laikmetam atbilstoša prāta un ticības savienība. Apgaismes radītā plaisa starp ticību un prātu pārvarama, rodot līdzsvaru, nevis atzīstot vienas vai otras puses pārākumu vai totalitārismu. Zinātnes un tehnikas racionālisms papildināms ar jēgas orientieriem. Nemitīgos meklējumos, kas tik raksturīgi diplomēta inženiera un baznīcas vadītāja dzīves neparastajā salikumā, atzīts dialogs starp intelektu un atklāsmi līdzīgi, kā to produktīvi pirms vairāk nekā 1500 gadiem, 4- 5. gadsimta mijā domājis cits bīskaps- Hiponas kristietis Aurēlijs Augustīns jeb svētais Augustīns. Tolaik, tajā tālajā laikā erudītajam baznīctēvam kopā ar līdzīgi domājošiem, izdevās iedzīvināt kristīgo ticību tālaika Eiropas kultūrā. To, ko no jauna 21. gadsimta Eiropā ar tās labklājību un relatīvismu izdosies iedzīvināt Latvijas arhibīskapam, pierādīs laiks.

Pārlasot Zbigņeva Stankeviča kunga intervijas un uzrunas, nākas atzīt rāmu un pārdomātu attieksmi pret savu 2010. gadā iegūto augsto amatu. Tūlīt pēc ievadīšanas Rīgas arhibīskapa- metropolīta postenī 2010. gada augustā kādā intervijā raksturots atbildīgais misijas ceļš jeb metode, kā rezultatīvāk pildīt atbildīgo pienākumu. No atturīgi formulētās pieejas būtu ko mācīties vairākiem mūsdienu politiķiem un jaunajiem ministriem: nesākt drudžaini reformēt un mainīt visu pēc kārtas, steigā un kā pagadās, bet vispirms saprast to, kas notiek un tikai tad nospraust virzienu, kur cērtama stiga, lai misija, ko piešķir augstais amats,  īstenotos rezultatīvi.

 Īstenojot pirmo soli- notiekošā izpratni, rasta precīza mūsdienu cilvēka un sabiedrības diagnoze. Tajā iekļauta, pirmkārt, apjauta par patērnieciskuma vēlmju un kaislību apjomīgo stihiju un, otrkārt, uzsvērta plaši izplatītā tieksme sasniegt savu individuālo, bieži savtīgo rezultātu viegli, bez īpašas piepūles. Pašsaprotami, ka materiālo vēlmju ielenkumā novārtā atstātas garīgās vērtības, tāpēc par savu misiju atzīta garīgo vērtību aizstāvība un to nozīmes atjauninājums. Šajā sakarā Zbigņevs Stankevičs vienā no runām metaforiski uzsvēris divus uzdevumus – pārkausēt un attīrīt. Pārkausēt tukšu godkāri, patmīlību un kaislību sārņus, attīrīt un balināt, kā to kādreiz paveicis vadmalnieka sārms. Uzdevums sasniedzams ar mūsdienīgām metodēm, kuras, iesakot arhibīskapa kandidatūru Eiropas cilvēka titulam, pamanījuši un labvēlīgi uzsvēruši interneta portālu komentētāji un atbalstītāji.

Kā saprotams no īsā uzskatu ieskicējuma, Zbigņeva Stankeviča vērtību karte, kā arī norādītais ceļš ved pie intelektuālās un morālās katedrāles, kura, kā zināms, ir mūžīgs, nevis vienā paaudzē sasniedzams uzdevums. Arhibīskapa mērķis ir Latvijas garīga atdzimšana, lai tā no postpadomju un postkoloniālas sabiedrības pārtaptu atbildīgi brīvā, godprātīgā un taisnīgā Eiropas kopīgās telpas daļā. Ne provinciālā nostūrī, bet līdzvērtīgā un līdztiesīgā telpā. Garīgums, kā zināms, nozīmē potencialitāti, kas ļauj skaidrāk nošķirt jēgpilno no bezjēdzīgā, lai ekonomētu domas un darbus dažādās dzīves situācijās. Šo lielo vīziju par garīgumu arhibīskaps izsaka nevis politkorektā bailīgumā vai ikdienas domāšanas piesardzībā, bet pārliecināti un brīvi stājoties pretī šauri politizētu vai komercializētu valdošo uzskatu straumei. Piemērs tam ir viņa nesenā iestāšanās par visu vecumu cilvēku vērtību un cieņas tiesībām. Ne tikai jaunības, tūlītējas veiksmes un labklājības kults, bet ikviens cilvēka dzīves posms bruņnieciski aizstāvams tolerances un cilvēka cieņas vārdā.

 Arhibīskapa-metropolīta nedaudz vairāk par pusgadsimtu garā dzīve liecina par sarežģītu meklējumu ceļu uz saskaņu sevī un ar citiem- kopā ar zinātni, cauri austrumu reliģijām līdz Kristus baznīcai. Nākas atzīt apbrīnojamu pašvērtējuma drosmi, ar kādu nosaukti un atzīti savas dzīves krīzes posmi, kas ne katram pa spēkam.

Domāšanas plašums, atvērtība mainīgajām norisēm sabiedrībā, neaizspriedumainība,  domas skaidrība un patiesums, patības auglīgais piemērs- šie un citi raksturojumi ir iekļaujami to nosacījumu kopā, kas virzījuši demokrātisko Eiropas cilvēka balsojumu par labu Zbigņeva Stankeviča kandidatūrai. Meklējot ceļu, kas ved uz mūsdienīgu garīgo pieredzi,  Zbigņevs Stankevičs, iestājas par saesību, par sabūšanu kopā ar citām konfesijām, ar citām tautībām Latvijas valstī, par  dažādu dzimumu, vecumu, tautību, nāciju līdztiesīgu sabūšanu kopā materiāli labklājīgā Eiropas kontinentā, kā arī pasaulē, kas apvienota mazajā, bet mums visiem nozīmīgajā Visuma punktā, planētā  ar nosaukumu Zeme.

Eiropas kustības Latvijā uzdevumā un daudzu sabiedriskā balsojuma cilvēku vārdā, pievienojot savu balsi, paziņoju par 2011. gada Eiropas cilvēku Romas katoļu baznīcas Rīgas arhibīskapu- metropolītu teoloģijas doktoru Zbigņevu Stankeviča kungu.

2011. gada 29. decembrī                                                 Dr.  phil. Skaidrīte Lasmane