Šā gada septembrī Eiropas Kustības Latvijā prezidents, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis Andris Gobiņš kopā ar Eiropas Parlamenta deputāti Sandru Kalnieti ar kopīgu vēstuli vērsās pie Eiropas Komisijas viceprezidenta, atgādinot līdzdalības demokrātijas stiprināšanas pienākumu Eiropas Savienībā, pilnībā ieviešot Lisabonas līguma normas. Cita starpā, A.Gobiņš un S.Kalniete norādīja uz dažādiem EESK un Eiropas Parlamenta dokumentiem un rezolūcijām, kuru veidošanā A. Gobiņam un S. Kalnietei bijusi nozīmīga loma, prasot izstrādāt Komisijas priekšlikumus jeb Zaļās grāmatas, kas ļautu iedzīvināt visus Līguma par Eiropas Savienību 11. pantā paredzētos pasākumus. Uz šo brīdi konkrēti pasākumi tika īstenoti, lai ieviestu Eiropas Pilsoņu iniciatīvu (paredzams, darbs noslēgsies ar nākamā gada pavasari). Tomēr minētais pants paredz arī ES institūciju iesaisti horizontālā dialoga nodrošināšanā (starp pilsoņiem un asociācijām), kā arī „atklātu, caurspīdīgu un regulāru” institūciju dialogu ar asociācijām un pilsonisko sabiedrību jeb vertikālo dialogu. A. Gobiņš atzīst: „Abiem dialoga veidiem pēc būtības ir daudz lielāks demokrātiskas līdzdalības potenciāls nekā minētajai Eiropas Pilsoņu iniciatīvai, tāpēc arī nepieciešams tūlītējs piedāvājums un risinājums līguma normas īstenošanai.”

M.Ševčovičs tomēr noliedz, ka no Komisijas puses būtu vajadzīgas papildus iniciatīvas, lai pilnībā iedzīvinātu šīs līdzdalības demokrātijas normas. Savā vēstulē viņš cenšas pamatot savu intertumu un nevēlēšanos rīkoties, paužot viedokli, ka Līgums par Eiropas Savienību (pēc Lisabonas līguma veiktajiem grozījumiem) pieprasa konkrētu tiesisku instrumentu izstrādi tikai saistībā ar Eiropas Pilsoņu iniciatīvu. Papildus Komisija neuzskatot, ka tai būtu jānāk klajā ar konkrētiem priekšlikumiem attiecībā uz citām ES institūcijām, lai arī normas ir saistošas visām ES institūcijām. M.Ševčovičs arī uzsver, ka pati Eiropas Komisija atbalsta līdzdalības demokrātijas principu un jau īsteno tai Līgumā paredzētos dialoga un konsultāciju mehānismus.

A.Gobiņš norāda, ka „viena komisāra nevēlēšanās rīkoties nedrīkst kavēt visas ES polītikas pietuvināšanu sabiedrībai. Jau tuvākajā laikā sadarbībā ar kolēģiem EESK un EP iespējamas papildu iniciatīvas, kas varētu veicināt viceprezidenta rīcības vēlmi.” Lisabonas līguma ieviestās normas paver lieliskas līdzdalības iespējas, tomēr pagaidām tās ir pārāk nekonkrētas, lai tās izmantotu praksē.