Kopsavilkuma PDF versiju variet lasīt šeit.

Kārtējais Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forums notika 2013. gada 6. decembrī Rīgā, Ārlietu ministrijā, K.Valdemāra iela 3.

Forumu rīkoja Ārlietu ministrija, Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā un Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Latvijā.

Foruma mērķis: Stiprināt Eiropas Savienības (turpmāk – ES) informācijas sniedzēju kapacitāti, nodrošināt efektīvu Latvijā esošo informācijas sniedzēju savstarpējo komunikāciju un sadarbību, aptverot visu Latvijas teritoriju un sabiedrības grupas un racionāli izmantojot pieejamos resursus. Identificēt sekmīgas sadarbības šķēršļus, apzināt informācijas izplatīšanas veiksmju stāstus, rast piemērotākos risinājumus turpmākam savstarpēji koordinētam darbam. Informēt ES informācijas sniedzējus par aktuālajām ES komunikācijas tēmām.

Foruma galvenie rezultāti:

1) Forumam pieteicās 124 dalībnieki, klātienē reģistrējās 92 dalībnieki, kam bija iespēja iegūt jaunāko informāciju un piedalīties diskusijās par šobrīd un tuvā nākotnē aktuālākajām ES tēmām;

2) Forumā piedalījās augstākā līmeņa runātāji no Ārlietu ministrijas, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā, Eiropas Parlamenta informācijas biroja, Eiropas Parlamenta, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas, Zemnieku saeimas, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Izglītības un Zinātnes ministrijas, kā arī no Eiropas Kustības Latvijā;

3)  pēcpusdienas interaktīvajā sesijā pēc Open Space metožu labākajiem elementiem dalībniekiem bija iespēja identificēt sev svarīgākās problēmas un pašiem piedāvāt risinājumus. Saņemti daudzi vērtīgi priekšlikumi, kuru apkopojumu sk. zemāk;

4) nodrošināta pasākuma publicitāte, cita starpā EKL ziņu lapa un mājas lapa; pasākums arī ieguva redzamību sociālajā tīklā Twitter, t.sk. pateicoties izveidotajam heštagam – #ESForums, Facebook.utt.;

5)  nodrošināta iespēja ES informācijas sniedzējiem un starpniekiem piedāvāt savus informatīvos materiālus un dalīties pieredzē.

No Foruma dalībniekiem saņemti augsti vidējie vērtējumi gan par Foruma saturu, gan par tā organizatorisko pusi, kā arī vērtīgi priekšlikumi turpmāko Forumu rīkošanai.

Foruma mērķa grupas: ES informācijas sniedzēji – valsts un pašvaldību ES informācijas kontaktpersonas, Eiropas Savienības Informācijas punkti (ESIP), Europe Direct Informācijas centri (EDIC), ES info tīklu vadītāji, Eiropas klubu skolas, mediju, NVO, kā arī privātā sektora pārstāvji, kuru pienākumos ietilpst sabiedrības informēšana par vispārējiem un/vai specifiskiem ES jautājumiem, iesaistot Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP), Eiropas Parlamenta Informācijas biroja (EPIB), Ārlietu ministrijas (ĀM) pārstāvjus, kā arī ES, komunikācijas un atbilstošu nozaru ekspertus un vietējos līderus. Kā netiešā mērķa grupa bija arī pārējie interesenti, kas varēja sekot līdzi pasākumam un tā rezultātiem tiešsaistes videopārraidē, publikācijās/preses relīzēs, mājas lapās, ziņu lapās un sociālajos medijos (tajā skaitā arī iesaistoties pasākuma laikā ar komentāriem Twitter tīklā).

Dalībnieku skaits un raksturojums: Forumā klātienē reģistrējās 92 dalībnieki, to vidū, kā iecerēts, pārstāvji no ESIP, EDIC, reģionālajiem ES struktūrfondu informācijas centriem, EURES, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras, citiem ES informācijas centriem un tīkliem, Latvijas Pašvaldību savienības, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, Saeimas, Finanšu, Labklājības ministrijām, augstskolām, uzņēmumiem, Eiropas klubiem skolās u.c., kā arī partneru (ĀM, EPIB, EKP) pārstāvji.

Foruma saturs un runātāju prezentācijas:

 Kopsavilkums par Foruma diskusijām un darba grupu darbu:

 Maija Manika, Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Eiropas lietās

Uzdevums – atgūt ilgtermiņa uzticību, pārliecību. ES attīstība, kas būtu ilgtspējīga un saprotama tās pilsoņiem. ES fondi palīdzēja pārvarēt krīzi Latvijā. ES budžets paredz Latvijai vienu no galvenajiem finanšu avotiem. Ekonomiskā izaugsme un nodarbinātība. Strādāt pie vienotā tirgus izveides, lai LV uzņēmumi varētu aktīvāk piedalīties.

Nākamais gads ir svarīgs, jo tiek vēlēti daudzi jauni amati. ES komunikatoru rokās ir tas, kā noritēs EP deputāti ievēlēšana. Tas ir svarīgi, jo tas ietekmēs Latvijas prezidentūras laiku. Prezidentūra ir iespēja sevi parādīt.

Darbs ir bijis jau šogad, noris aktīvas diskusijas. Nākamajā gadā diskusijas jābūt vēl intensīvākām. Bez aktīvas cilvēku iesaistes tas neizdosies.

Nākamgad paiet 10 gadi kopš Latvija ir ES. Mēs jau nepamanām daudzas izmaiņas, kas mums liekas pašsaprotamas.

Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja

Kampaņa – kas mēs, latvieši, esam Eiropā? Latvija – sieviešu karaliste, sievietes vadošos amatos.

Nav noslēpums, ka pēdējā laikā Eiropas tēls pasliktinās. Cilvēki domā, kas notiks ar eiro. It sevišķi pēdējos divos gados. Lai gan krīze nav epicentrā, bažas pastāv. Vai Eiropa izturēs starptautisko konkurenci – ar Ķīnu, ar ASV? Kas notiks ar Eiropu? Jauniešu bezdarbs.

Pēc ekonomiskiem parametriem Eiropa iziet no krīzes. Daudzus gadus bija stagnācija, lejupslīde, taču tagad ir pozitīvas tendences. Bezdarbs, lai gan liels, tomēr samazinās. Eiropa nepieciešama izaugsme, tam atslēga ir konkurētspēja.

Inovatīvo tehnoloģiju loma izaugsmes veicināšanā. Latvija ir viena no labākajām valstīm tehnoloģiju jomā. Ārzemju viesi ir pārsteigti par mūsu interneta ātrumu. Mums ir, ar ko lepoties. Digitālais tirgus – viens no būtiskiem Eiropas jautājumiem.

Ekonomikas pārvaldības sistēma. Ekonomikas semestris. Jākoordinē sava ekonomikas un budžeta attīstība. Ja tas netiek darīts, tas apdraud ne tikai savas valsts stabilitāti, bet arī visas ES stabilitāti.

Stabilitātes fonds. Lai krīzes apstākļos varētu aizņemties līdzekļus. Pirms tam bija tikai SVF, bet tagad Eiropa ir neatkarīga no ārvalstu fondiem.

Eiropas pilsoņu gads. Padomāt, kādas ir tiesības un pienākumiem ES pilsoņiem. Latvijā bija daudz pasākumu par šo tēmu. Viens no pienākumiem ir piedalīties EP vēlēšanās. Mīts, ka mūs neviens neredz un neviens nedzird, mēs neko nevaram ietekmēt. Tas ir mīts. Valsts izmērs nav noteicošs, jo Luksemburga ir daudz mazāka nekā Latvija. Latvija arī kalpo par piemēru.

EK pārstāvniecības prioritātes nākamajā gadā – informēt par konkurenci, konferenci par dzīves kvalitāti (iekļaujošā izaugsme – tāda, kas dod sociālos labumus cilvēkiem, drošu apkārtējo vidi, etal). Pilsoņu iniciatīva, kas saistīta ar vēlēšanās, un arī 10 gadi kopš iestāšanos ES un eiro ieviešana.

Marta Rībele, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja p.i.

24.05.2015 – EP vēlēšanas Latvijā un Eiropā. Kāda ir paredzamā līdzdalība? Oktobra SKDS aptauja norāda, ka vēlēšanās plāno piedalīties  34%. Uz jautājumu „ko Latvija iegūst no pārstāvjiem EP”  30% atbild, ka tiek izniekoti līdzekļi, 30% – „nezinu”. Balsojumu ietekmēs tā, kā cilvēki uztvers eiro. EP un Padome pieņem direktīvas un regulas, kas veido 80% Latvijas likumu.

Ekonomika – kā iziet no krīzes? Kā to neatkārtot? Diskusija, ko rīko EPIC, lai noskaidrotu, ko sabiedrība domā par eiro. Uzklausa cilvēkus. Organizē tiešraidē diskusijas un debates par to, kāda ir eirozona, kurai pievienosies LV.

Darbs. Jaunatnes garantija. Globalizācijas pielāgošanas fonds (Latvijā Metalurga gadījumā), Erasmus +. Jāpiedāvā reāli risinājumi.

Nauda. ES Daudzgadu budžets, kā arī 13/12 ekspertu diskusija „ES nauda Latvijā”.

Dzīves kvalitāte – daudzi likumprojekti, kas reāli ietekmē Eiropas pilsoņu dzīves, piemēram, tabakas reforma, bērnu pārtika, implantu drošība, datu aizsardzības reforma. 10 ieteikumi Jūsu privātuma aizsardzība internetā. Google piemērs un mūsu datu izmantošana. Aicina informēt pārējos cilvēkus, lai izvairītos no krāpniecības.

Informē par dažādā iespējām – LUX filmu dienas, Eiropas jaunatnes Kārļa Lielā balva, Jaunā Euroscola. Masu mediju vide, strādā cītīgi ar jaunajiem žurnālistiem, simulācijas spēles žurnālistiem.

II. Diskusijas un prezentācijas

Latvijas interešu lobijs Briselē: lauksaimnieku pieredze un lobiju secinājumi turpmākai veiksmīgai valsts interešu aizstāvībai

Diskusijas dalībnieki:

Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte

Andris Gobiņš, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis

Maira Dzelzkalēja, biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētāja vietniece

Diskusijas vadītājs: Ģirts Salmgriezis, Eiropas Parlamenta Eiropas Tautas partijas grupas preses un komunikācijas padomnieks

Ģirts Salmgriezis: Lauksaimnieku lobijs ir viens no veiksmīgākajiem piemēriem.

Sandra Kalniete:

Kā aizstāvēt Latvijas intereses EP? Ko mēs darījām, lai iegūtu tik labus rezultātus. Šī nav viena no, bet gandrīz vienīgā veiksmīgā LV lobija kampaņa.

Ko LV EP dara? Daudz vairāk strādā tieši ar ekonomiskajiem jautājumiem. Kurš EP strādā kurā komitejā. Būtu labāk, ja visi ievēlētie deputāti nodarbotos nevis ar ideoloģiskajiem jautājumiem, bet ekonomiskajiem.

Kā to darīt? Skaidri formulēts mērķis. Eiropas vērtības tika pielietotas. Ir jānosaka reāls mērķis; var prasīt vairāk, taču tas nav reāli. Ja prasāt kaut ko, kas citiem liekas nepieņemami, tad jānosaka reāls mērķis, lai neradītu slogu ES budžeta.

Tiešmaksājumu aprēķināšanas mehānismi – neatspoguļo reālo situāciju, jo tie balstās uz seniem aprēķiniem. Taču daudzām valstīm tie ir svarīgi. Zemniekiem svarīgi, kad stātos spēkā. Dažādas versijas par pieņemamiem datumiem. Lai varētu pielikt Latvijai, ir jānoņem kam citam. Taču lai to izdarītu vispār, to nevar strauji izdarīt.

Svarīgi, lai visos līmeņos mēs runātu vienā balsī. Ja katrs mēs būtu mēģinājuši bīdīt savas intereses, tad nekas nesanāktu. Svarīgi bija tas, ka arī Lietuva un Igaunija piebalsoja, taču viņiem tas nebija prioritāri šajā periodā, tādēļ beigu balsojumā LV palika viena. Jāņem vērā, ka arī Latvija neatbalstītu citu valsti tikai sentimentālu iemeslu dēļ.

Kampaņas ietekmes aģenti. Jāpārzina savi resursi: cilvēki, kam ir ietekme uz lēmumu pieņemšanu. Lauksaimniecības un budžeta komitejās. Tas tika veiksmīgi izdarīts. Jāpārzina citu mērķi, galvenie konkurenti, kā arī svarīgi identificēt sabiedrotos, Latvijas gadījumā – Vācija, kas izprata mūsu situāciju un deva signālu pārējām valstīm par gatavību mums palīdzēt. Jāsaprot kompromiss, jāizprot savu un citu sarkanās līnijas. Kompromiss ir kaut kur pa vidu.

Cieša sadarbība Latvijā, ar sadarbības partneriem un masu medijiem Latvijā. Ne vienmēr uz vietas saprot lauksaimniecības atšķirību no citiem ražošanas veidiem, jo lauksaimniecība ir cieši saistīta ar dzīvesveidu.

Ko mēs darījām? Daudzkārt tikāmies ar personām. Rīkojām vizītes EP uz Latviju. Pateicība zemnieku saimniecībām, kas uzņēma pie sevis deputātus un viņiem skaidroja. Daudzi deputāti paši ir lauksaimnieki, un viņi savā starpā daudz labāk saprotas. Tie, kas bija apmeklējuši, viņiem radās labāks priekšstats par to, kāda ir situācija. Radās cieņa pret mūsu zemniekiem, kas nemetās virsū ar prasībām, bet skaidroja, ko un kā mēs darām ar pieejamo finansējumu.

Pieaugums ir ievērojams, un mēs ar to lepojamies. Mums ir vairāk jādara pašiem. Pret ierosinājumu algot lobistus izturos skeptiski, jo lobistu ietekme ir šķietama. Tie ir bijušie ierēdņi un deputāti. Vissvarīgākais, kāpēc mums tas izdevās, jo mēs runājām vienā balsī un atkārtojām mūsu ziņu. Entuziasma pilna komanda.

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Sandras Kalnietes prezentācija

Maira Dzelzkalēja:

Iepazīstina ar Zemnieku Saeimas darbu, tiešmaksājumu lobiju kampaņu. Stāsta par Zemnieku Saeimu – skat.slaidu. Svarīgākais bija saskaņotā darbība. Nebija viegli vienoties par reāliem mērķiem. Lietuvas puse gribēja pilnīgi izlīdzināt, bet tas nebija iespējams. Mums bija svarīgi iegūt rezultātu. Parakstu vākšanas, ko uzsāka Lietuvas puse. Piketi, akcijas – Baltijas traktors. Pateicoties aktivitātēm, to pamanīja. Traktora uzlīme stāvēja tur gadu!

Publiskās aktivitātes, lai piesaistītu mediju aktivitāti. Ņemot vērā, ka piketi notiek katru dienu, tas nav viegli piesaistīt mediju interesi.

Akcijas uz vietas Rīgā.

Beigu akcijas – kori un dziedāšana Briselē. Mums ir daudz lauksaimnieki, kas piedalās koros.

Kopsavilkums. Kampaņas laikā Es institūcija piedāvājumi Latvijai būtiski uzlabojas. Nākamreiz mēs noteikti sāksim ātrāk.

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Mairas Dzelzkalējas prezentācija

 Andris Gobiņš:

Kohēzijas līdzekļu loma. Lobēšanas piemēri. EESK skatās, vai tas atbilst sabiedrības interesēm. Veidojot atzinumus, kurus sūta EP un EK un kurus tiešām ņem vērā.

To, ka tiek apdraudēti kohēzijas līdzekļi, to mediji īpaši nebija pamanījuši. Iespējams, jo nav tieši paredzētie ieguvēji. Neviens nebija pamanījis, ja Latvijai tiek nogriezts apmēram 1 miljards. Kā gan reāli notiek lobēšana Briseles gaiteņos? Personīgajiem priekšstatiem ir liela nozīme. Cilvēkiem ir liela nozīme. Māksla ir Latvijas intereses definēt caur Eiropas argumentāciju. Liels personisko simpātiju un draudzīguma aspekts. Liela nozīme deputāta vai pārstāvja personiskajai pieredzei.

Jāzina, kurš kurā brīdī lemj. Liela nozīme politiskajiem grupējumiem.

Piemērs: rīkot vīzīti, kā kohēzijas līdzekļi tiek izlietoti Latvija. Bedrains ceļš un tad viens no labākajiem ceļiem panāca to, ka papildinājumi tiek pārņemt pilnībā. Atkal svarīgi runāt vienā valodā. Ir svarīgi cilvēkiem, kas ir atpazīstami, lai tiktu pie labu ziņojumu veidošanas. Atpazīstamība, valodas – tas viss ir svarīgi. Ja mums būs spēcīgi deputāti EP, tas ietekmē, kā mūsu intereses tiek pārstāvētas Briseles. Sarunas nesāksies tikai pēc 7 gadiem, bet jau drīz.

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Andra Gobiņa prezentācija

Jautājumi no auditorijas:

Iveta Kažoka (PROVIDUS): Mēs veicam pašlaik divus pētījumus par interešu pārstāvniecību Briselē. Vai ir atšķirība interešu aizstāvniecībā starp vecajām un jaunajām dalībvalstīm. Nē, tādu īpaši nav. Dalījums ir drīzāk starp lielajam un mazajām valstīm, dienvidu un ziemeļu valstīm.

Problēmas: jaunajām dalībvalstīm īsti vēl skaidras nianses par procesiem ES. Tas mainās parasti pēc prezidentūras.

Problēmas ar nacionālo pozīciju veidošanu.

Problēma Nr.3. Savas taktikas lobēšana valsts līmenī, kā savākt cilvēkus, lai veiktu šo akciju. Kā lai tas kļūtu par koordinētu sistēmu?

Sandra Kalniete: Nepiekrītu, ka nepastāv atšķirības. Pastāv atšķirība, kas mazinās. Pieredzes trūkums. Lielas valstis veido sakaru tīklu, kas balstās uz draudzīgajām valstīm. Mums ir tieksme darboties individuāli. Taču šis piecgadu periods ir daudz ko mainījis. Jāsalīdzina resursi. Krīzes laikā mēs esam zaudējuši daudzus zinošus cilvēkus, ko diez vai varēs atgūt. Mums ir tomēr ļoti kvalificēti cilvēki ES lietās.

Par nacionālo pozīciju veidošanu. Pilnīgi nepareizi tiek strukturēta ES jautājumu risināšana. Nereti nacionālās pozīcijas nonāk pretrunā. Labs piemērs ir Francija, kur ir Eiropas lietu sekretariāts, kur sanāk ministriju amatpersonas, un koordinē. Latvijā par to atbildi Ārlietu Ministrija. Šai struktūrai būtu jālobē Saeimā. Lielākā daļa šo jautājumu nevar atdalīt, tie ir jāskata kā kopums.

Andris Gobiņš: Lielākā problēma ir tas, ka mēs nezinām, ko mēs gribām. Latvijas ierēdņi reti izsaka savu viedokli Briselē.

Maira Dzelzkalēja: Svarīgi noteikt prioritātes. Tiklīdz mēs pazūdam secinājumos, tad mēs neko nedabūjam. Ar tukšām emocijām neko nevar izdarīt, ir nepieciešams pamatojums. Daudzās citās LV interešu aizstāvniecībās trūkst pamatojuma.

Sandra Kalniete: Nav īsti institūcijas LV, kas nodarbotos ar LV interešu definēšanu. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem ir Somija savas interešu plānošanā un īstenošanā.

 Maira Dzelzkalēja: Mazo cilvēkresursu dēļ mēs visu laiku skrienam pakaļ.

Jautājums no auditorijas: Eiropu parasti sauc par demokrātijas telpu. Vai ir cerība, ka būs vienlīdzīgs un brīvs Eiropas tirgus visiem dalībniekiem? Šķiet, ka lielās valstis ar lobistiem visu to diktē. Vai ir kāda lobistu grupa, kas lobē vienotu Eiropu, nevis atsevišķas dimensijas?

Andris Gobiņš: EESK aizstāv Eiropas intereses.

Sandra Kalniete: Analoģija ar ģimeni. Katrs kaut ko grib, bet tas nenozīmē, ka katrs sevi neapzinātos kā ģimenes locekļi. Latvijas nācija ir veidojusies divējādi, un mēs esam arī veidojušies kopā ar ES vērtībām. ES tiek visu laiku izskatīti jautājumi, kas veicina vienotību un vienoto tirgu. Tas ir viens no grūtākajiem jautājumiem, kā panākt atsevišķo un kopīgo interešu apvienošanu. Vācijas lēmumi ES ir atkarīgi no tā, vai gaidāmas vēlēšanas. Eiropai ir izdevies pieņemt lēmumus, kas ir izdevīgi visiem. Tā ir samaksa par lēno, garlaicīgo Eiropas darbošanos. Mediju diskurss – kā mēs varētu vairāk sev un ne citiem? Citi jau domā līdzīgi.

Tas ir cieši saistīts ar Latvijas kopējo attīstību, jo ja Latvija kļūs par donorvalsti no saņēmējvalsti.

Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē

Kristīne Pommere, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktora vietniece

Atbildes uz foruma dalībnieku jautājumiem

Moderators: Andris Gobiņš

Stāsts par ES Padomes darbu, uzdevumiem. Visas dalībvalstis piedalās darbu vadīšanā. Tā ir solidaritāte, ka mēs vadām šo darbus. Nākamais izaicinājums, nerunāt tikai kā Latvija, bet kas būt nepieciešams Eiropai. Jāņem vērā, kas tagad ir ES kārtībā; dot savu pienesumu.

Plānotie notikumi Latvijā – apmēram 200 pasākumi šeit. Tos apmeklēs apmēram 25 tūkstoši cilvēku, kurus vēl pavada žurnālisti, kur redzēs un iepazīs Latviju, kā arī izplatīs tālāk informāciju par mūsu valsti.

Sanāksmes notiks ne tikai Rīgā. Mūsu iespēja radīt šo tēlu klātienē.

Pasākumu piemēri prezidentūras laikā – 10 neformālās ministru padomes, Austrumu partnerības samits, ASEM – Āzijas un ES valstu izglītības ministru sanāksme.

Latvijas prezidentūras principi – ilgtspēja, Izaugsme, Iesaistīšanās. Idejas ir daudzas un labas, tās tikai jārealizē. Mēs visi esam iesaistīti.

Mēs nevaram izvēlēties, tas ir mūsu pienākums un iespēja. Iespēja veidot nākotnes ES un LV nākotni ES. Mēs varam diskutēt tikai tā, kā to darīt vislabāk. Iespēja veicināt LV atpazīstamību un konkurētspēju. Iespēja sekmēt ilgtspējīgas pārmaiņas valsts pārvaldē. Iespēja veicināt Latvijas atpazīstamību.

Līdzdalības iespējas: izplatīt informāciju par gatavošanos prezidentūrai; iesaistīties diskusijās par LV prezidentūras prioritātēm, iesaistīties prezidentūras praktikantu un brīvprātīgo programmās; sniegt savu ekspertīzi, veidot sadarbību caur pilsoniskās sabiedrības organizācijām gan LV, gan ārpus tās; katram individuāli būt Latvijas vārda nesējiem.

Informācijas avoti.

Līdzekļi aiziet personāla attīstībā. Apmācības. Tad pasākumu norise. Šie pasākumi notiks LV, un nauda paliks LV, ko mūsu uzņēmēji var apgūt. Trešā izdevumu grupa ir kultūra, kā mēs vizuāli sevi parādīsim un paliksim atmiņā.

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Kristīnes Pommeres prezentācija

Eiro ieviešana Latvijā – Latvijas pozīcijas nostiprināšana ES. Aktuālie jautājumi eiro ieviešanas kontekstā

Eksperti:

Dace Kalsone, Finanšu ministrijas Eiro projekta vadītāja

Margrieta Ulmane, Valsts kancelejas Eiro komunikācijas projekta vadītāja

 Moderators: Andris Gobiņš

 Dace Kalsone: Eiro ieviešana Latvijā: projekta aktualitātes

Reģionālo semināri palielināja informētību par eiro.

Eiro struktūra, aktīva sadarbība starp ierēdni un NVO, asociācijām un uzņēmējiem. Informācija sistēmas un darbs pie tām. Dažādas darba grupas. Darbs turpinās arī nākamajā gadā.

Eiro projekta turpmāko darbu stāsts. Eiro ir darba instruments, kas palīdzēs radīt jaunas darba vietas. Aktīvs darbs eirozonas darba grupās, kur esam tagad pielaisti kā novērotāji. Ar janvāri esam pilntiesīgi līdzlēmēji. Tas nozīmē papildu darbu, bet arī tas nozīmē, ka esam tur, kur vēlējāmies būt jau 2008.gadā.

Padomi decembrī – pārvērst skaidro naudu bezskaidrā (ieskaitīt kontā), iepazīties ar eiro. Eiro sākumkomplekti gan vecākiem, gan bērniem. Ieteikumi janvārim.

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Daces Kalsones prezentācija

Margrieta Ulmane: Eiro ieviešana Latvijā – komunikācija 2013/14

Kāpēc iedzīvotāju informēšana ir būtiska? Drošība, Sirdsmiers, Ērts pārejas process uz eiro.

Galvenais mērķis ir 90% informētība. Dažādas mērķauditorijas. Sabiedrība kopumā.

Informē par galveno notikumu un kampaņu norises laika plāns. Stāsta par notikumu monitoringu. Vispārējas iedzīvotāju informēšanas kampaņas: kā izskatās eiro, ērtākie norēķinu veidi, pabalsti un pensijas. Labāk mainīt sākot ar janvāri.

Godīgs eiro ieviesējs. Tas ir sabiedrības šķitums, ka cenas kāpj. Cenu monitorings to neapliecina. Ir cenas, kas ir samazinājušās. Atsevišķām precēm un pakalpojumiem cenas ir pieaugušas.

Tiešie sūtījumi mājsaimniecībām. Lejupielādējumi mājas lapā. Eiro izstādes.

Rezultāts pašlaik 76% novembrī atzīst par labi informētiem par eiro.

Nozīmīgākās ziņas būs decembrī un janvāri. Nesteidzieties!

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Magrietas Ulmanes prezentācija

Tiek uzdots jautājums par izdevumu pieejamību krievu valodā, tiek noskaidrots, ka izdevumi ir pieejami, komunicējot ar atbilstošajiem finanšu ministrijas darbiniekiem.

Uzruna:

Sanda Liepiņa, Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts sekretāre

Eksperti:

Aļona Nikolajeva,  Labklājības ministrijas Darba tirgus politikas departamenta vecākā referente

Līga Lejiņa,  Izglītības un Zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore.

Diskusijā piedalās:

Sanita Lāce, Biedrības RED (Radošo efektu darbnīca) pārstāve

Diskusijas vadītāja: Inga Spriņģe, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica vadītāja, LTV žurnāliste

Diskusijā iesaistās arī Zanda Kļaviņa – Lukaševica, Saeimas deputāte, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja

Sanda Liepiņa:

Sabiedrības novecošana. Jauniešu iesaiste sabiedriskajos procesos. To jauniešu uzmeklēšana, kas būtu gatavi iesaistīties, lai risinātu jauniešu problēmas.

Par NEET – kā panākt šo jauniešu aktīvāku iesaisti. Pēc citu valstu pieredzes, kā šo jauniešus motivēt un risināt praktiskus jautājumus. Panākt, lai jauniešu nepamestu mācības.

Par citiem jauniešiem- kā padarīt profesionālo izglītību pievilcīgāku, īsākas programmas, u.tml.

Agrīna izglītības pamešana nozīme to, ka cilvēks turpmāk zemāku ienākumu slazdā.

Preventīvs darbs, ar tiem, kas vēl mācās, bet ir problēmas, kā arī ar tiem, kas jau ir pametuši. Ko dažādas organizācijas var palīdzēt, nepieciešama plašāka diskusija.

Darbs pie kopējas jauniešu iesaistes kopējos procesus. 70% jauniešiem nav intereses iesaistīties. Tas noved pie tā, ka lēmumu pieņēmēji ignorē šīs grupas intereses. Taču tas skar zinātnes, izglītības jautājumus. Viena grupa izkrīt no lēmumu pieņemšanas.

Aļona Nikolajeva: Jauniešu garantijas ieviešana Latvijā

Jauniešu bezdarba līmenis Eiropā kāpj, lai gan LV tas samazinās. 38 000 ir NEET LV. Tikai 9 000 ir pieteikušies bezdarbniekos.

Jauniešu bezdarba iemesli – nepietiekams izglītības līmenis, darba pieredzes trūkums, nav vietu, kur strādāt, kā arī samazināta jauniešu motivācija strādāt.

Jauniešu garantijas mērķa grupa – no 15 līdz 24 gadiem. Vēl divas grupas iespējamas no 13 līdz 15 gadiem, kā arī 25 līdz 29 gadiem. Iespējama 4 mēnešu stažēšanās.

Jauniešu garantijas shēma. Jaunieši, kuri ir neaktīvi un nekur nepiesakās. Jautājumi jauniešiem, kur vērsties ar konkrētiem jautājumiem. Informē par dažādām iespējam, kur tieši vērsties pēc informācijas.

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Aļonas Nikolajevas prezentācija

 Līga Lejiņa:

Ar ko šī programma atšķirsies no visām iepriekšējām programmām? Iepriekš tas viss tika finansēts no ES līdzekļiem. Zināmas darbības, ko mēs turpinām lielākā apjomā. Jaunums – darbs ar neaktīviem jauniešiem. Kā visi dienesti pašvaldību līmenī sadarbojas. Pastiprināta vēl individuālāka pieeja katram jaunietim.

Inga Sprinģe: ko nozīmē individuāla pieeja?

Līga Lejiņa: Pašvaldības un jaunatnes organizāciju loma, kā iesaistīt jauniešus ar netradicionālām metodēm. Katras pašvaldības ietvaros tiek iesaistīti šie jaunieši.

Aļona Nikolajeva: Bieži vien tie jaunieši ir vīlušies, tāpēc ka nav personas, kas viņam tieši pastāstītu par iespējam. Nereti problēmu gadījumā jaunietim vajag satikt citu jaunieti, kas palīdz. Pašvaldībām ir labi piemēri. Svarīgi nodrošināt pēctecību. Šī projekta ietvaros ir iespēja darboties tālāk arī darba tirgū. Mentoru loma.

Līga Lejiņa: Valsts apmāca mentorus, kas jau darbojās šajā jomā. Jaunieši ir ļoti dažādi, tāpēc jābūt atšķirīgām iespējām.

Sanita Lāce:

Prieks, ka NVO arvien tiek iesaistītas. Tā sistēma ir citāda, jo valsts viņus vairāk atbalsta ekonomiski. ThinkTank loma, kur eksperti apmāca jau skolēnus no agra vecuma.

Inga Spriņģe: Kas būtu jādara Latvijā?

Sanita Lāce: Jāveicina sadarbība starp uzņēmējiem un jauniešiem. Piemēram, jāatbalsta sociālā uzņēmējdarbība. Kā NVO tiek redzētas vispār? Mēs ne tikai veicinām brīvprātīgo darbu. Mēs izmantojam ES finanses, apmaiņas. Jaunietim apmaiņa uz 2 nedēļām spēj mainīt uztveri.

Jautājums no auditorijas:

Kā iesaistīt jauniešus ar speciālām vajadzībām? Ko darīt  t.s. depresīvajos novados, kur nav cilvēku?

Līga Lejiņa: atbalsts ir paredzēts visiem novadiem.

Inga Spriņģe: vai finansējums ir paredzēts katram novadam? Vai pašiem jāpiesakās?

Līga Lejiņa: Jāpiesakās. Katram ir savs redzējums, kā var risināt problēmas. Sākumā paredzētas pieredzes apmaiņa, apmācība, kā to darīt. Novadu pārvaldes sadarbojas šo jautājumu risināšanā.

Jautājums no auditorijas:

Biedrība RASA: Jaunieši nevēlas strādāt par minimālo algu, bet labāk paliek mājās un nedara neko.

Aļona Nikolajeva: Pieaugums ir neliels pēc krīzes, jo liels bezdarbnieku skaits. Koncepts par piemērotu algu un darbu; jāņem vērā iepriekšējā darba pieredze un izglītība. Pirmā darba pieredze. Virzīt uz nozarēm, kur ir pievienotā vērtība, kur jaunietis gūs to pieredzi.

Jautājums: kā motivēt jaunieti? Atbildi: lai iegūt profesiju, kas dod iespēju nākotnē iegūt lielāku algu.

Aivars Lasmanis: Analizējam faktors, bet jautāt jaunietim – ko vēlies? Pētījumi par mezo un makro līmeņiem. Programmas daudz.

D.Kazāka: Augsti vērtējam NVO iesaisti. Cik ir paredzēts finansējums NVO? Bieži vien NVO pakalpojumi netiek apmaksāti, tādējādi šīs organizācijas ir uz izdzīvošanas robežas.

Līga Lejiņa: Finansējums nav sadalīts pa organizācijām. Naudu saņems pašvaldība, kas nolems par finansējuma sadalījumu.

Vēl nav skaidrs, kā tiks tas darīts: vai jauniešiem būtu jāreģistrējas kā bezdarbniekiem? Var piedāvāt savu redzējumu. Redz jauniešu organizāciju lomu.

17.dec.MK iespējams apstiprinās.

Aļona Nikolajeva: Ja pašvaldība grib iegūt finansējumu, tad pašvaldībai ir jāsadarbojas ar šīm organizācijām.

Zanda Kļaviņa – Lukaševica:

Ietekme uz ES budžeta sadalījumu. Piemērs par jauniešu bezdarba jautājuma risināšanu. ES lietu komisija aktīvi iesaistās lobēšanā, lai LV nonāktu vairāk naudas un tā nonāktu tur, kur to vajag. Ir debates, ko mēs gribam, un ko EK domā, kur mums to vajadzētu tērēt. Tad ir balanss.

Jānoskaidro tās personas portfolio, kur viņa bijusi, ko jau dzirdējusi. Caur pozitīvu dialogu nonākam pie labākiem variantiem. Nacionālā attīstības plāna loma. Sarunas veida nozīme.

Par jauniešu aktivitāti – dāņu jaunieši kā pozitīvs piemērs, kuri jau pēc vidusskolas pārzina ES jautājumus.

Pārskats par ES struktūrfondu finansējumu 2014. – 2020.gadu periodā

Eksperts:

Kaspars Valtmanis, Finanšu ministrijas Finanšu un darbības nodrošinājuma departamenta Komunikācijas nodaļas vecākais eksperts ES fondu jautājumos

Atbildes uz foruma dalībnieku jautājumiem

 Moderators: Andris Gobiņš

 Kaspars Valtmanis:

Par LV pieejamo finansējumu – 4.4 miljardi EUR. Tā ir puse no problēmas, otra puse – kur šo naudu tērēt. Izvēlēti galvenie astoņi prioritārie ieguldījumu virzieni: konkurētspēja. Kā celt to konkurētspēju?

Lai rezultāts būtu un to pamanītu katrs iedzīvotājs.

ES2020 stratēģijas.

Kāds ir vēlamais balanss – starp ceļiem, izglītību, inovācijām? Lai ieguldījumi būtu auglīgi.

Informē, kam būs pieejams finansējums; par konceptuālām izmaiņām nākamajā budžeta sadalījumā. Orientācija uz rezultātu. Informē par plānoto budžeta finansējums ES fondiem: būs vēl pakāpeniski nākamos divos gadus. Pakāpeniski pieaugs jaunais budžets. Laika grafiks. Informē par ES fondu saziņa nākamajam periodam.

Lasmanis: izaugsme.

Kur es varu saņemt informāciju? Reģionos bezmaksas konsultācija.

Prezentāciju lūdzam skatīt šeit: Kaspara Valtmaņa prezentācija 

III. Darba grupu kopsavilkums:

1. ES informācijas sniedzēju un pašvaldību pārstāvju pieredze pārrobežu projektu un reģionālās sadarbības jautājumos; reģionālo informācijas sniedzēju sadarbības stiprināšana un sadarbība ar kaimiņvalstu kolēģiem

Diskusijas vadītājs: Kaspars Valtmanis

Diskusijā piedalījās reģionālo struktūrfondu informācijas centru pārstāvji, uzņēmēji un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kopskaitā 8 cilvēki

Galvenie secinājumi:

- Pārrobežu projekti ir ļoti noderīgi un tiek īpaši aktīvi izmantoti  teritorijās, kas nekvalificējas citām atbalsta programmām un aktivitātēm.

- Projektos liela nozīme ir uzticamiem partneriem un šādus partnerus ne vienmēr ir viegli atrast. Pastāv risks, ka atrastais partneris nespēs novest savu projekta daļu līdz galam.

- Kopumā konkurence par projektiem ir pietiekoša un esošais finansējums ir daudz par mazu visiem projektu pieteicējiem.

- Vērojama tendence, ka atrastie partneri veido ilgstošu sadarbību un īsteno vairākus projektus.

Ierosinājums:

Būtu ļoti noderīga aktuāla datubāze, kurā būtu pieejams uzticamu partneru saraksts.

 2. Informācijas centru apmeklētāju pieprasītā informācija – tendences, pieprasījuma forma. Apmeklētāju raksturojums – pārstāvētā darbības sfēra, informatīvās telpas izmantojuma ieradumi u.tml.

Diskusijas vadītājs: Andris Gobiņš

Darba grupā piedalījās 12 dalībnieki, t.sk. ES informatori no ES informācijas punktiem, plānošanas reģionu ES informācijas centriem un NVO.

Izskatītās tēmas un galvenie rezultāti:

Galvenie secinājumi:

• Pieprasītākā informācija un pieprasītās informācijas tendences

- Jūtama patīkama tendence, ka informācijas partneri, pašvaldības, centru apmeklētāji atpazīst un ir pieraduši pie ērtas un reģionālas informācijas pieejamības. Attīstījusies ļoti nozīmīga uzticības saite starp pastāvošajiem informācijas centriem (to personālu) un sabiedrību.

- Lai arī vispārējās zināšanas par ES jautājumiem ir ļoti dažādas, informācijas centros pieaug ļoti specifiskas dabas jautājumu skaits (piem. Par ES noteikumu niansēm).

- Plaši pieprasīta ir informācija par ES fondiem 2014. – 2020. gadam., it sevišķi ES plānošanas reģionu informācijas centros. Diemžēl informācijas centriem ir liegts jebkādu (pat to, kas šobrīd publiski ir pieejama) informāciju par šo budžeta periodu sniegt. Klientu neizpratni par šo situāciju bija dzirdējuši arī citi darba grupas dalībnieki. No visiem izskanēja steidzams lūgums Finanšu ministrijai šādu atļauju sniegt, kā arī turpināt sadarbību ar labi attīstītiem, atpazīstamiem un sabiedrības un partneru uzticību ieguvušajiem informācijas centriem plānošanas reģionos.

- Informācijas saņemšana nav vienīgais, kas info centru apmeklētājiem vajadzīga, tiem bieži vajadzīga arī palīdzība informācijas labākā izpratnē, novērtēšanā, kā arī iedrošināšanā informācijas izmantošanai.

- Bieži tikai sarunas gaitā ar klientu, tam ierodoties informācijas centrā, atklājas, ka attiecīgā klienta vajadzībām var atbilst dažādas ES programmas.

- Noturīga ir interese par darba un studēšanas/mācīšanās iespējām citās ES dalībvalstīs.

• Informācijas telpas ieradumi, kanāli, auditorijas

- Iepriecinoša interese jūtama no uzņēmējiem, NVO, bet arī no pašvaldībām. Manāma arī interese no trešo valstu piederīgiem.

- Uz reģionālajiem informācijas centriem cilvēki paļaujas, tos atpazīst un pakalpojumus izmanto.

- Joprojām ļoti nozīmīga ir informācijas iegūšanas iespēja klātienē, ne caur internetu vien (tas noder padziļinātai izpētei). Konsultācijas veiksmes pamatā un efektivitātei ir uzticībai un atsaucības izjušana.

- Šobrīd dažādos informācijas centros ir plaša informācija par klientu interesēm. Anketēšanas un pieredzes apkopošana par mājas lapām, sociālajiem medijiem, telefoniskajām konsultācijām un taml. būtu plašāk jāizmanto. Reklāmas printētos medijos tik pat kā vairs netiek izmantots.

• Trūkumi un vajadzības darbā informējot par ES jautājumiem

- Ļaujiet strādāt! – minimālā prasība netraucēt darbu., kas šobrīd dažkārt tiek izjusta. Nemēģināt riteni domāt ik pa dažiem gadiem no jauna!

- Atpazīstamības un uzticības veidošana ir ilgstošs process, kuru nedrīkst izniekot.

- Savlaicīga informācija par pasākumiem Rīgā u.c. ir nepieciešama, šobrīd tā bieži pieejama pārāk īsu laika periodu pirms pasākumiem, kas var liegt piedalīties dalībniekiem, kas nedzīvo Rīgā

- ES līmenī dokumenti bieži vēl ir ļoti slikti tulkoti. Atsevišķām programmām, piem. Daphne vai Zaļā enerģija oficiālu tulkojumu pat nav vispār.

3. Efektīva informācijas izplatīšana, izmantojot sociālos medijus;  mazāk aktīvas sabiedrības daļas sasniegšana. (Sociālo mediju izplatība Latvijā, tendences pasaulē; populārākās sociālo mediju platformas un formātu atšķirības tajās; konkrētu piemēru analīze, komunikācija ES informācijas sektorā)

Eksperts un diskusijas vadītājs: Vilhelms Meisters, Wrong Digital sociālo mediju vadītājs

Par šo grupu tika izrādīta vislielākā dalībnieku interese – grupā bija 48 dalībnieki – gan ESIP un EDIC pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji un arī studenti.

Eksperts arī pēc diskusijas noslēguma saņēma daudz jautājumu un interesi par iespējamu lekciju lasīšanu reģionos.

Darbs šajā grupā tika dalīts divās daļās – pirmā bija pārskata prezentācija par sociālo mediju izplatība Latvijā, tendencēm pasaulē; populārākajām sociālo mediju platformām un formātu atšķirībām tajās. Otrā daļa – diskusijas un ES informācijas punktu pārstāvju pieredzes apmaiņa par sociālo mediju pielietojamību informācijas izplatīšanā.

Lekcijas sākumā eksperts definēja, kas ir sociālie mediji, un tad apskatīja sociālo mediju izplatību un tendences Latvijā, izšķirot galvenās sociālo mediju platformas gan latviešu, gan krievu valodā. Tika analizēta katra kanāla specifika. Eksperts lekcijas tālākā daļā, balstoties uz iepriekš veikto analīzi par sociālo mediju lietojumu ES informatoru vidū, informēja par to, ko labāk darīt un ko nedarīt ar sociālajiem medijiem. Vilhelms Meisters pastāstīja par dažādajām iespējām atdeves un rezultātu mērīšanā, informējot par statistikas rīkiem sociālajos medijos.

Otrajā daļā diskusiju laikā ES informatori jautāja par to, kā labāk sasniegt savu auditoriju, kā arī apmainījās ar savu pieredzi sociālo mediju lietošanā un sasniegtajos rezultātos. Auditorijā bija gan dalībnieki, kas aktīvi izmanto sociālos medijus savā darbā, gan tādi, kuri diskusijas laikā ieguva pamudinājumu apgūt šo efektīvo infomācijas izplatīšanas vidi. Bija vērojama arī interese un nepieciešamība padziļinātāk iepazīties ar katra medija specifiku no mazāk pieredzējušu lietotāju puses.

Galvenie secinājumi:

- Sociālie mediji un aktivitātes internetā ir galvenais informācijas kanāls, lai sasniegtu jauniešu auditoriju; jaunieši atsaucas, ja tiek šādi uzrunāti

- Auditorija novērtē ar sociālo mediju palīdzību popularizēto informāciju par iespējamo dalību dažādos projektos, kas palīdz iegūt ļoti pārskatāmu ainu par ES piedāvātajām iespējām

- Visvairāk un, iespējams, ar lielāko efektivitāti, ES informācijas punktos tiek lietots facebook

- informācijas sniedzējam nav nepieciešams mēģināt vienādi aktīvi darboties ar visiem iespējamajiem sociālajiem medijiem. Tā vietā ieteicams izvēlēties vienu vai pāris, apgūt tā piedāvātās iespējas un, balstoties uz saviem novērojumiem par informācijas apriti un efektīvāko veidu, lemt par vēl kādas medija lietošanu.

- būtiski izšķirt katra sociālā medija profilu un sniegt informāciju atbilstoši šiem parametriem, saglabājot maksimālu informācijas vienkāršību un skaidrī

- arī informācija par ES aktualitātēm un komplicētiem jautājumiem var būt vienkārša un koncentrēti pasniegta, detalizētam skaidrojumam sekojot ārpus sociālo mediju vides. Sociālo mediju funkcija ir piesaistīt maksimālu uzmanību un maksimāli koncentrētā un īsā izklāstā pasniegt būtiskāko informāciju

- iezīmējas nepieciešamība organizēt atsevišķu informatīvu semināru par sociālajiem medijiem, detalizētāk skaidrojot to lietošanas mehānismus un atšķirīgo pienesumu informācijas telpā, daļai foruma apmeklētāju neesot pietiekami aktīviem sociālo mediju lietotājiem 

Kopsavilkumu sagatavoja Foruma īstenotājs biedrība Eiropas Kustība Latvijā.

 Izdevumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.

Izdevuma autors uzņemas pilnu atbildību par izdevuma saturu, un Eiropas Komisija neatbild par to, kā var tikt izmantota izdevumā iekļautā informācija.