Kopsavilkums par Eiropas Savienības informācijas sniedzēju forumu
„ES komunikācijas darbnīca – idejas un risinājumi”
Rīgas Latviešu biedrības nams, Rīga, Merķeļa iela 13, Zelta zāle
Ceturtdiena, 2012. gada 1. novembris, plkst. 9:30 – 16:00
Astra Kurme, Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Valsts sekretāra vietniece, ES daudzgadu finanšu ietvara 2014.-2020. gadam darba grupas vadītaja
Latvijā sabiedrība nereti ir noskaņota skeptiski par daudziem jautājumiem, arī par ES, – tāpēc informēšanas darbs par ES ir sarežģīts un prasa pacietību. Sabiedrības informēšanai ir izteikti nozīmīga loma, lai, piemēram, Latvija pēc iespējas vairāk gūtu no dalības ES un otrādi.
Šobrīd ES līmenī notiek sarunas par nākamo budžeta perspektīvu, bet šoreiz vairs neviens ar Latviju „neauklējas”. Dānija u.c. valstis, kas iepriekš daudz palīdzēja Latvijai ES gaiteņos, tagad savā ziņā, ir konkurenti un arī mūs uztver kā konkurentus. Kipras Prezidentūras ES Padomē pašreizējais piedāvājums samazināt ES budžetu nav Latvijas interesēs. Latvija centīsies panākt tādu budžeta kompromisu, kas būs visu valstu, tai skaitā Latvijas, interesēs.
Domājot par ES, jāatminas arī pamudināt sabiedrību domāt un pasapņot par tās nākotni.
Ārlietu ministrijas materiāls par Kohēzijas politiku un sarunām par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu
Maris Graudiņš, Eiropas Parlamenta informācijas biroja Latvijā vadītājs
Tuvojoties EP vēlēšanām 2014. gadā, jāapzinās, ka, pēc jaunākajiem pētījumiem, aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balss neko neietekmēs; kopumā uzticība Eiropas Savienībai ir sarukusi.
Šobrīd grūti prognozēt, kā ES līmenī diskutētie priekšlikumi par lielāku centralizāciju ietekmēs uzticību ES. Šī Foruma uzdevums ir labāk saprast to, kāda informācija un darbība veicinās interesi par ES, kā arī par EP vēlēšanām.
Māra Graudiņa prezentācija – “Eiropas Parlaments”
Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja
Eiropas Komisijas prezidents Ž. M. Barrozu savā nesenajā runā ieskicēja ES nākotni kā federāciju. Šis ir ilgtermiņa plāns, par kura pilnīgu īstenošanos grūti izteikt prognozes. Tomēr plāns un vīzija ir ļoti nepieciešami, lai šodien varētu pieņemt pareizos lēmumus. Pašreiz ieskicētie plāni paredz darbību ekonomiskās savienības, banku un fiskālās savienības, kā arī politiskās savienības jomā. To īstenošanai būs nepieciešamas arī līguma izmaiņas un atbilstošs budžets.
Pašreizējais Kipras prezidentūras ES Padomē priekšlikums saamzināt ES budžetu ir pretrunā ar Ž. M. Barrozu vīziju, jo tas neveicinās izaugsmi. Īpaši aktuāli šobrīd ir arī nodarbinātības, jauniešu iespēju, pētniecības un inovāciju jautājumi. Nepieciešama arī spēcīga un stabila kopējā eiro valūta un uzticēšanās tai. Papildus uzmanība jāpievērš izvērtējumam par to, cik lietderīgi, efektīvi un kvalitatīvi irizmantoti ES līdzekļi.
EK darbības programma 2013. gadam paredz augšminēto jautājumu risināšanu, kā arī konkurētspējas veicināšanas pasākumus, atbalstu iekļaušanai un izcilībai, efektīvu ES resursu izmantošanu, ES Pilsoņu gada aktivitātes, kā arī ES nozīmes celšanu pasaules mērogā.
Innas Šteinbukas prezentācija – “Eiropas Komisijas 2013. gada darba programma”
Panelis „ES nauda (un ne tikai nauda) Latvijai – Sarunas par ES daudzgadu budžetu (2014-2020), ekonomikas atlabšana, eiro ieviešana Latvijā”
Zanda Kalniņa-Lukaševica, Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja
Sarunās par ES daudzgada budžetu Latvija uzsver, ka nav pieņemami griesti (capping) kohēzijas līdzekļiem, kā tas sākotnējā EK piedāvājumā ir paredzēts. Atsevišķi Latvijas un kopējais Baltijas valstu uzstādījums jau daļēji ir sadzirdēts. Novembra Eiropadomes sēdē paredzēts panākt vienošanos par nākamo ES daudzgada budžeta apjomu, – tad varētu būt zināmas arī Latvijai pieejamās summas. Līdzšinējās sarunās lielu ieguldījumu devusi pilsoniskā sabiedrība, tai skaitā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, Reģionu komiteja, lauksaimniecības organizācijas un citi.
Līdz 2013. gada vasarai Latvijai būs jāvienojas ar EK, kur un kā tā vēlas investēt līdzekļus. Neapšaubāmi, ka ir jāinvestē zināšanās – cilvēkos, izglītībā, nevis pamatinfrastruktūrā – tiltos, bruģī, kā līdz šim. Šobrīd situācija Latvijā liecina par to, ka iepriekšējā ES budžeta perioda politika nav bijusi īpaši veiksmīga. Arī emigrācijas jautājums ir nozīmīgs, jo darba vietām un algu līmenim ir būtiska ietekme uz cilvēku izvēli – palikt Latvijā vai aizbraukt.
Latvija sarunās par ES budžetu līdz šim izmantojusi tādu argumentu, kā –„ES mūs nedrīkst sodīt par to, ka esam apzinīgi samazinājuši savu budžetu, kad tas bija nepieciešams. Tomēr šobrīd sācies jauns sarunu posms, kur nozīmīgāka vieta ir jautājumam par veiksmīgu ES līdzekļu investēšanu.
Ivars Godmanis, Eiropas Parlamenta deputāts
Nākamajā ES budžeta periodā jāpāriet no domāšanas par naudas tērēšanu vai apgūšanu uz atbildīgu naudas ieguldīšanu un skaidriem rezultatīviem rādītājiem. Neviens ES līmenī vairs neļaus rīkoties tā, kā līdz šim bieži piedzīvots, un arī par esošajiem līdzekļiem prasīs precīzus rezultātus.
ES finansējums ir vienīgās garantētās investīcijas Latvijā. Bez ES finansējuma Latvijas „+” valsts budžets būtu ar 300 mlj. deficītu; un alternatīvu līdzekļu nav.
Aktuālākie budžeta diskusiju pavērsieni ES liecina par to, ka nākamajā budžeta periodā, visticamāk, jārēķinās ar mazāk līdzekļiem nekā līdz šim. Pat labākajā gadījumā būtu jāsamierinās ar aptuveni 160 miljonu EUR mazāku summu septiņu gadu periodam,– taču, ja šobrīd par to būtu iespējams vienoties, tas noteikti būtu jāpieņem, jo citi scenāriji ir ievērojami nelabvēlīgāki. Sarunas starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju nebūs vieglas.
Ivara Godmaņa prezentācija – “ES daudzgadu budžets 2014-2020″
Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents
Ieviešot Latvijā eiro, mums nebūs jālūdz vai jādiedelē citu valstu, vai ES, līdzekļi, kā tas var likties saitībā ar notiekošajām diskusijām par ES budžetu. Ar to saistītie ieguvumi mērāmi daudzos simtos miljonu, kas var aiziet Latvijai secen, ja Latvija šobrīd neizmantos savas iespējas.
Treknajos gados visus ienākumus sadalīja algās, nedomājot par konkurētspējas samazināšanos ilgtermiņā. Igaunija rīkojās citādi un ir ieguvēja. Krīzes pārvarēšanā Latvija rīkojās pareizi, – ātrā rīcība radīja uzticību un pārliecību, ka solījumi tiks pildīti. Pretējais šobrīd vērojams Grieķijā.
Jāapzinās, ka Latvijas lats jau šobrīd ir piesaistīts eiro, un arī Latvijas eksporta vairākums iet uz eiro valūtas valstīm. Nelabvēlīgi notikumi eiro zonā mūs ietekmē, taču mēs šobrīd negūstam labumus, kurus sniedz eiro, piemēram, zemākās kredītlikmes, kas būs ļoti nozīmīgas, pārfinansējot Latvijas parādus. Ietaupījumi, ieviešot eiro, var būt mērāmi vairākos simtos miljonu, līdzīgi ar ieguvumu eksportējošam biznesam un papildu investīcijām Latvijā. Pretstatā liekot izdevumus, kas saistīti ar eiro ieviešanu, sava veida „kluba biedra naudu”, kā arī salīdzinoši mazo ar eiro ieviešanu saistīto cenu kāpumu, – ir skaidrs, ka ieguvumu ir ievērojami daudz vairāk. Ārpus eiro zonas Latvija ir kā maza gumijas laiviņa blakus lielam tankkuģim. Lielas ekonomikas, iespējams, var atļauties atrastiesārpus eiro zonas, Latvija nē.
Ilmāra Rimšēviča prezentācija – “Latvijas tautsaimniecības attīstība un prognozes”
Atbildes uz jautājumiem no auditorijas iekļauti augšminētajā uzrunu apkopojumā. Galvenie klātesošo jautājumi: „Vai budžeta sarunās nevajadzētu būt uzstājīgākiem, jo „godīga pienākumu pildīšana dod arī lielākas tiesības?””, „Kā labāk nodrošināt rezultatīvo rādītāju redzamību?”, kā arī „Kā varētu veicināt lielāku uzmanības pievēršanu ES centralizēti administrētajiem līdzekļiem, no kuriem uz Latviju atnāk tikai ļoti nelielas summas?”
Panelis „Nākamie trīs gadi Latvijā un ES: vērtības un aktualitātes”
1. „Latvijas prezidentūra ES Padomē 2015. gadā”
Inga Skujiņa, Latvijas prezidentūras ES Padomē sekretariāta direktore
Vadīt Eiropas Savienības padomi 2015. gada pirmajā pusē ir liela atbildība un gods, un tā ir saistīta ar milzīgu darba apjomu. Prezidentūra ļaus Latvijai veidot ES dienaskārtību un noteikt prioritātes. Prezidentūras birojs vadīs darba administratīvo un organizatorisko daļu.
Gala programma un prioritātes veidosies saspēlē ar ES institūcijām, taču pēc plašām ekspertu diskusijām jau iezīmējas virzieni, kuros Latvija varētu vēlēties redzēt prioritātes – informācijas sabiedrība, demokrātiskie procesi, ilgtspēja un drošumspēja.
Noteikti prezidentūra ir vērtīgs ieguvums Latvijas uzņēmējiem; tā ir arī iespēja parādīt savu kultūru, jo kultūras programma ir neatņemama katras prezidentūras sastāvdaļa. Sabiedrības līdzdalība arī turpmākajos pasākumos, gatavojoties un īstenojot prezidentūru, būs ļoti nozīmīga, un ir iecerēts pārņemt labo praksi no Rīgas kā Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2014.g.
Ingas Skujiņas prezentācija – “Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē”
2. „Rīga 2014 – Eiropas Kultūras galvaspilsēta”
Diāna Čivle, nodibinājuma „Rīga 2014” vadītāja
Rīga 2014. gadā kopā ar Ziemeļzviedrijas pilsētu Ūmea būs Eiropas Kultūras galvaspilsēta. Projekts ir visas Latvijas mēroga kultūras projekts un arī citas pašvaldības ir aicinātas sadarboties.
Rīga un Latvija daudzējādā ziņā būs ieguvējas. Līdzšinējā prakse liecina, ka Eiropas Kultūras galvaspilsēta un tās ietvaros veidotie pasākumi dod ievērojamu pienesumu ekonomikai, kā arī pilsētas un valsts tēlam; informācija dažādos ziņu kanālos vērta daudzus miljonus latu. Programma, neapšaubāmi, ir arī pašiem rīdziniekiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem; tā ir ļoti laba platforma, kā varam runāt par sabiedrībai aktuālām tēmām.
Nodibinājums aicina piedalīties programmas veidošanā, kā arī aicina pieteikties brīvpratīgos, kas vēlas līdzdarboties sagatavošanas un īstenošanas darbos.
Programma veidota 7 galvenajos darbības virzienos, – un viens no spilgtākajiem pasākumiem droši vien būs koru olimpiāde, kas uz desmit dienām uz Latviju atvedīs 20 000 dziedātāju no visdažādākām pasaules valstīm. Gala programma būs zināma nākamā gada pavasarī.
Diānas Čivles prezentācija – “Rīga2014 – Eiropas Kultūras galvaspilsēta”
3. „Eiropas Pilsoņu gads un ES pilsoņu tiesības”
Andris Gobiņš, Eiropas Kustības Latvijā prezidents, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas loceklis
Eiropas pilsoņu gadam patiesībā vajadzēja būt aktīva pilsoniskuma un līdzdalības gadam. Tā to vēlējās pilsoniskās sabiedrības organizācijas un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja. Arī Eiropas Parlamenta redzējums par gada mērķiem un saturu bija līdzīgs, tomēr Eiropas Komisijas redzējums būtiski atšķīrās.
EK komisāre, Redingas kundze, gada galveno uzsvaru vēlējās redzēt pilsoņu mobilitātē un dažos ar to saistītos jautājumos. Starpinstitūciju sarunu rezultātā sākotnējais Komisijas priekšlikums tika nedaudz uzlabots, tomēr daudzi joprojām par saturu un mērķiem ir vīlušies. Latvijas problēmas ar pašreizējo piedāvājumu ir tā, ka gada nosaukums izslēdz daļu no Latvijā dzīvojošajiem, kā arī mobilitātes veicināšana var nozīmēt papildu emigrāciju.
Šobrīd galvenais uzsvars jāliek uz saturīgas, un sākotnējam pilsoniskās sabiedrības redzējumam atbilstošas, programmas izveidi Latvijā. Tā nav atkarīga no Briseles uzstādījumiem un dažādās ES valstīs jau veidojas diezgan neatkarīgi no tās.
EKP vadītāja vietnieka komentārs papildinot norāda, ka aptuveni 40% Eiropas Komisijas pārstāvniecības budžeta ir paredzēti pilsoņu gada aktivitātēm, un to izmantošanā tiks akcentēti Latvijai aktuālie jautājumi. EKP labprāt uzklausīs idejas un priekšlikumus nākamā gada programmai Latvijā. Saturiskā ziņā EK Pārstāvniecība pielāgos EK prioritāšu komunikāciju Latvijas aktuālajai situācijai.
Andra Gobiņa prezentācija – “Eiropas Pilsoņu gads 2013″
Atbildes uz jautājumiem un komentāri no auditorijas iekļauti augšminētajā uzrunu apkopojumā. Galvenie klātesošo jautājumi: „Kad būs zināma Rīga 2014 gala programma un kādas būs izcilās personības, rīdzinieki, kas tiks godināti/izcelti?”, ”Vai 2014. gadā paredzēts viens liels zvaigžņu koncerts?” „Kādi jautājumi un pasākumi tiks iekļauti ES prezidentūras kalendārā un, vai būs iespēja virzīt savus pasākumus?”
Aktīvas rīcības diskusijas pēc „Open Space Technology” elementiem
Sabiedrības informēšana – konkrētu ideju un priekšlikumu izstrāde
Dalībniekiem bija iespējas piedāvāt/izvirīt darba grupas tēmas pirms Foruma vai arī Foruma laikā. Abas iespējas tika izmantotas, pie kam tēmām, kas tika no dalībnieku puses virzītas jau pirms Foruma, bija tik plaša piekrišana, ka motivācija virzīt daudzskaitlīgas papildtēmas nebija liela.
Eiro ieviešana – „eiro” skepses iemesli un iespējamie risinājumi – vada Māra Šetlere
Sarunas sākumā izrādījies, ka hipotētiskā balsojumā par iespējamu savu līdzekļu iesaldēšanu 5 gadu garumā kā vēlamāko šādam variantam vairums būtu izvēlējušies EUR, nevis alternatīvi piedāvātos LVL vai RUB. Diskusijā izstrādāti daudzi konkrēti un radoši priekšlikumi. Galvenās trīs atziņas: 1) dalībnieki vēlētos lasīt un dzirdēt vairāk argumentētus Latvijas Bankas un Finanšu Ministrijas, kā arī citu ekspertu viedokļus par eiro jautājumu, jo sabiedrība viņiem lielā mērā uzticas. 2) Valdībai skaidri jāpauž sava pozīcija par to, kā un kāpēc referenduma nebūs, jo visa veida svārstīšanās un manipulācijas nenāk par labu mērķa sasniegšanai. 3) Pastiprināta uzmanība jāpievērš pozitīvai publicitātei – dažādi priekšlikumi izstrādāti darba grupā.
Sabiedrības līdzdalība Latvijas prezidentūras gatavošanā un iesaistīšanā – vada Linda Jākobsone
Darba grupa izstrādāja dažādus priekšlikumus, kas ir vērsti uz atšķirīgām mērķauditorijām. Tā, piemēram, jauniešiem nepieciešamas vairāk atraktīvas metodes, simulācijas spēles utt.; senioriem varētu interesēt informācija sociālajos tīklos – visplāšāk tiek izmantots protāls Draugiem.lv, iespējams, ka nepieciešams projekts „ES prezidents tiekas ar „tanti Bauskā” vai tml., kas ļautu ES tēmas skaidrot saprotamā valodā; plašas darbības iespējas tiek saredzētas brīvprātīgo iesaistē un piesaistē, piemēram, aicinot tūrisma studentus veidot individuālas tūrisma programmas iebraucošiem ES prezidentūras viesiem u.tml. Liela nozīme ir izmantot jau esošās iespējas – tīklus, pasākumus, ieskaitot Rīga 2014; Latvijai vajadzētu sevi reklamēt kā vienai no zaļākajām valstīm pasaulē. Arī atraktīvu un neparastu ideju netrūka: „ES prezidentūras noslēgumā vajadzētu Briseles centrā kārtīgi un atraktīvi nosvinēt Jāņus, ar uguni alu un sieru”, „Varbūt ļaut žurnālistiem laisties vēja tunelī?”
Komunikācija ar ārpus Latvijas dzīvojošiem Eiropas latviešiem kā resurss ES jautājumu komunikācijā – vada Aldis Austers
Darba grupa apkopoja idejas un risinājumus, lai ES komunikācijā labāk izmantotu informatīvo resursu, kas ir Latvijas valstspiederīgajiem ārpus Latvijas. Plašāk jāizmanto ES programmas, t.sk. eiropeiskās identitātes stiprināšanai, kas ļautu apkopot un diskutēt par ES labo praksi dažādās jomās. Cilvēka dzīves vietai modernā pasaulē vairs nav īpaši liela nozīme, komunikācija caur internetu atļauj plašu viedokļu apmaiņu un resursu izmantošanu Latvijas labā. Jācenšas panākt, lai Latvijā un ārpus tās dzīvojošie mazinātu uztveres atšķirības, tas varētu veicināt pozitīvāku savstarpējo attieksmi un mazināt emigrācijas skaitu. Īpaša uzmanība pievēršama partnerību veidošanām starp konkrētām interešu grupām, kas dzīvo Latvijā un ārvalstīs, piemēram, zaļie Latvijā sadarbojas ar ārvalstu latviešiem, uzņēmēji – ar uzņēmējiem ārvalstīs – nākamgad, piemēram, iecerēts pirmais pasaules latviešu uzņēmēju forums utt.. Jāveido profesionāļu datubāzes, kas veicinātu tā saucamo cirkulāro migrāciju, resp., cilvēku atgriešanos Latvijā pēc ārzemēs nodzīvota laika perioda.
2015. gads kā ES gads, kas veltīts attīstības sadarbībai – vada Baiba Udrase
Lai ES gads varētu būt veiksmīgs un nest iecerētos rezultātus, jāviecina izpratne sabiedrībā par to, kas ir attīstības sadarbība. Attīstības sadarbība ir daudz vairāk nekā naudas došana nabadzīgām valstīm, – tas ir zināšanu eksports un to apmaiņa, tam pamatā ir arī solidaritāte un atgriezeniskā saikne. Jāattīsta medijiem atraktīvas ziņas un plašāk jāizmanto sociālie tīkli, iespējams, jāveido sociāla kampaņa ar plakātiem uz ielām, kas veicinātu cilvēku informētību un iesaisti attīstības sadarbības jautājumos.
2013. gads – Eiropas Pilsoņu gads Latvijā – ESIP vietā vadību uzņemas brīvprātīgie no dalībnieku loka
ES pilsoņu gadā galvenā uzmanība jāpievērš cilvēku virzītiem jautājumiem un vajadzībām. Īpaša uzmanība jāpievērš šobrīd jau esošo saziņas un līdzdalības mehānismiem, to izmantošanai un uzlabošanai, t.sk., ESIPi, ES māja, Eiropas Kustības Latvijā ziņu lapa utt. Liela nozīme Pilsoņu gadā varētu būt pasākumam, kas veltīts Eiropas Pilsoņu iniciatīvai, kā arī pasākumiem, kas veicinātu piederības sajūtu ES.
Foruma dalībnieku pieraksti no “Open Space” pēcpusdienas cēliena – 1. daļa un 2. daļa
(WinRar bezmaksas programmu iespējams lejuplādēt šeit)
Fotogrāfijas no ES informācijas sniedzēju foruma: 1. daļa un 2. daļa
Kopsavilkums par Forumu publicēšanai vietnē es.gov.lv
Izdevumu finansē no Eiropas Komisijas un Latvijas valdības noslēgtās Vadības partnerības līdzekļiem. Tās mērķis ir sabiedrības informēšana par Eiropas Savienību.
Izdevuma autors uzņemas pilnu atbildību par izdevuma saturu, un Eiropas Komisija neatbild par to, kā var tikt izmantota izdevumā iekļautā informācija.