Citas līdzdalības iespējas

Ikviens Eiropas iedzīvotājs – arī Latvijas iedzīvotāji – ikdienā saskaras ar Eiropas Savienību. ES ir lielākas vai mazākas kompetences tādos jautājumos kā iekšējais tirgus, patērētāju tiesības, darba jautājumi, lauksaimniecība un zivsaimniecība, vide, transports, enerģētika, jaunatne, veselība, izglītība un daudzi citi. ES iedzīvotāji var gan izmantot ES jau piedāvātās iespējas, gan arī sniegt savus priekšlikumus nākotnei un paši virzīt ES attīstību. Aktīvi iestājoties par savām tiesībām un sadarbojoties gan ar nacionālajām, gan ar ES institūcijām, ir iespējams panākt daudzas pozitīvas pārmaiņas!

DAŽAS NO EIROPAS SAVIENĪBAS PIEDĀVĀTAJĀM IESPĒJĀM:

  • Mobilitātes iespējas – skolēnu, studentu un jauniešu apmaiņas programmas (piemēram, Comenius, Erasmus, pie tam jauniešiem ir arī iespējas rakstīt pašiem savus projektus), programmas pētniekiem (Marie Curie), stažēšanās (Leonardo da Vinci), pieaugušo izglītības programmas (Grundtvig), Eiropas Brīvprātīgais darbs, nodarbinātības (EURES u.c.), mācību, biznesa iespējas utt.

Sīkāku informāciju varat saņemt, piemēram,

Eiropas Kustība Latvijā ir akreditēta un pieredzējusi Eiropas Brīvprātīgā darba nosūtītāj- un uzņēmējorganizācija. EBD sniedz iespēju jauniešiem (18-30 g.v.) strādāt ārzemēs kā brīvprātīgajam līdz pat vienam gadam (100% tiek segtas ceļošanas, uzturēšanās, dzīvošanas, valodas kursu, apdrošināšanas u.c. izmaksas). Sīkāka informācija pieejama EKL mājas lapā šeit.

  • Ceļošana – piemēram, bezvīzu režīms starp Šengenas zonā ietilpstošajām valstīm. Sīkāku informāciju Jūs varat saņemt, piemēram,
  • es.gov.lv interneta vietnē šeit
  • Europa portālā šeit
  • Eiropas Komisijas portālā „Tava Eiropa” šeit
  • ES finanšu programmas, ko var izmantot lauksaimnieki, valsts pārvaldes un pašvaldību iestādes, sabiedriskās organizācijas un to apvienības, augstskolas un pētniecības centri, slimnīcas, skolēni, uzņēmēji, vistrūcīgākās personas u.c. Sīkāka informācija, piemēram, es.gov.lv interneta vietnē šeit. Cita starpā, ES piedāvā arī finanšu programmas sadarbībai ar trešajām valstīm.
  • Patērētāju tiesību aizsardzība, par ko sīkāku informāciju varat iegūt, piemēram, Eiropas Savienības portālā Europa šeit.
  • Veselības aprūpe – viens no piemēriem tam, kā ES strādā šajā jomā, ir bezmaksas Eiropas veselības apdrošināšanas karte (EVAK), kas ļauj, īslaicīgi uzturoties citā ES valstī, saņemt veselības aprūpi uz tādiem pašiem nosacījumiem kā konkrētās valsts iedzīvotāji. Sīkāku informāciju Jūs varat saņemt, piemēram, Eiropas Savienības portālā Europa. Uzzināt par EVAK karti, kā arī to pasūtīt elektroniski, varat Veselības norēķinu centra mājas lapā šeit.
  • Dzīve citā ES valstī – Eiropas Savienības iedzīvotājiem, pildot noteiktus nosacījumus, ir tiesības uzturēties citās dalībvalstīs. Sīkāku informāciju Jūs varat atrast, piemēram, Eiropas Savienības portālā Europa šeit.

LĪDZDALĪBAS IESPĒJAS EIROPAS SAVIENĪBĀ

Eiropas Savienība nodrošina ļoti daudzveidīgas līdzdalības iespējas, gan nepastarpināti sadarbojoties ar ES institūcijām, gan ietekmējot nacionālās pozīcijas ES jautājumos, gan iesaistoties ES līmeņa asociāciju un tīklu darbā. ES līmenī tiek pieņemti ļoti daudzi svarīgi lēmumi, un sadarbība ar ES institūcijām, citām dalībvalstīm un partneriem no nevalstiskā sektora bieži vien paver iespējas ietekmēt lēmumus. Daudzu problēmu risināšanai tas ir vienīgais ceļš.

Dažas no līdzdalības iespējām Eiropas Savienībā:

I ES UN NACIONĀLĀS PĀRVALDES INSTITŪCIJAS

  • Eiropas Parlaments. Kopš 1979. gada Eiropas Parlaments ir tieši vēlēta institūcija, un tā deputāti tieši pārstāv ES pilsoņus. Šobrīd tas ir viens no galvenajiem spēlētājiem, iesaistoties daudzu ES lēmumu pieņemšanā ar tādām pašām tiesībām kā Eiropas Savienības Padome. Vēlēšanās var piedalīties ikviens ES – tātad arī Latvijas – pilsonis. Tās notiek ik pēc pieciem gadiem, nākamās vēlēšanas gaidāmas 2014. gada jūnijā.

Pašlaik no Latvijas Eiropas Parlamentā darbojas deviņi deputāti, kuru sarakstu un kontaktinformāciju varat atrast Eiropas Parlamenta interneta vietnē šeit. Sīkāku informāciju varat gūt Eiropas Parlamenta mājas lapā.

Ikviens ES pilsonis un iedzīvotājs, kā arī ikviens uzņēmums, organizācija vai asociācija, kuras galvenā mītne atrodas kādā no dalībvalstīm, var iesniegt Eiropas Parlamentam lūgumrakstu (personīgs lūgums, sūdzība vai novērojums). Sīkāka informācija par to pieejama Eiropas Parlamenta mājas lapā šeit.

  • Eiropas Komisija. Eiropas Komisijai ir iniciatīvas tiesības attiecībā uz ES lēmumiem, kā arī tā pārvalda ES budžetu, nodrošina ES tiesību aktu izpildi un pārstāv ES starptautiski. Viena no iespējām, kā ietekmēt Eiropas Komisijas darbību, ir piedalīšanās Komisijas rīkotajās sabiedriskajās apspriedēs portālā „Jūsu balss Eiropā”. Tajā gan individuāli pilsoņi, gan arī organizācijas un pārvaldes iestādes var elektroniski sniegt savu atzinumu par apspriešanai izvirzītajiem dokumentiem. Tāpat pilsoņi un uzņēmumi var iesniegt Eiropas Komisijai sūdzību, ja uzskata, ka kāda dalībvalsts nepareizi pilda vai pārkāpj ES tiesību normas vai principus. Sīkāka informācija pieejama Eiropas Komisijas mājas lapā šeit.
  • Eiropas Savienības Padome un Eiropadome. ES Padomē lēmumus pieņem visu dalībvalstu ministri; daudzos gadījumos tā sadarbojas ar Eiropas Parlamentu. Padomei ir 10 dažādas konfigurācijas – vispārējās lietas; ārlietas; ekonomika un finanses; tieslietas un iekšlietas; nodarbinātība, sociālā politika, veselība un patērētāju aizsardzība; konkurētspēja; transports, telekomunikācijas un enerģētika; lauksaimniecība un zivsaimniecība; vide; kā arī izglītība, jaunatne un kultūra. Ik pēc sešiem mēnešiem mainās Padomes prezidentūra – ministri no šīs valsts vada tās darbu (izņemot Ārlietu padomi, ko vada ES Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos). Latvijas prezidentūra gaidāma 2015. gada pirmajā pusē, vienā „trijniekā” ar Itāliju un Luksemburgu („trijnieks” saskaņā ar Lisabonas līgumu izstrādās vienotu programmu 18 mēnešiem).

Savukārt Eiropadomi veido ES valstu un valdību vadītāji; tās sēdēs bez balsstiesībām piedalās arī Eiropadomes priekšsēdētājs (šobrīd Hermans van Rompejs), Komisijas priekšsēdētājs, Augstais pārstāvis un Padomes ģenerālsekretārs. Eiropadome tiekas vismaz divas reizes gadā, un tās galvenais uzdevums ir noteikt vispārējās vadlīnijas ES attīstībai.

Latvijas pārstāvji abās institūcijās vadās no nacionālajām pozīcijām, kas iepriekš tiek izstrādātas un apstiprinātas ministriju, Ministru Kabineta un Saeimas Eiropas lietu komisijas līmenī. Jūs varat vērsties pie visām iesaistītajām Latvijas institūcijām – piemēram, Ārlietu ministrija ir noslēgusi ar nevalstiskajām organizācijām (tostarp EKL) sadarbības protokolu Eiropas Savienības jautājumos. Sīkāku informāciju Jūs varat gūt, piemēram, Latvijas Ārlietu mājas lapā, sadaļā „Latvija un Eiropas Savienība”.

  • Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK). EESK ir vienīgā Eiropas Savienības institūcija, kuras tiešais uzdevums ir kalpot par „tiltu” starp pārējām institūcijām un ES pilsonisko sabiedrību. EESK ir konsultatīva iestāde, kurā darbs notiek trīs grupās (darba devēji, darba ņēmēji un dažādas intereses). No Latvijas tajā darbojas septiņi locekļi, to vidū arī EKL prezidents Andris Gobiņš; locekļu pilnu sarakstu, kontaktinformāciju un darbības jomas Jūs varat atrast šeit. Mājas lapas sadaļa „Dokumenti” pieejama šeit; EESK apspriežamie dokumenti ir pieejami tiešsaistē, TOAD datubāzē. Papildus informāciju varat gūt arī EESK mājas lapā (versijas angļu un franču valodā ir pilnīgākas). Ar savām iniciatīvām un ierosinājumiem esat laipni aicināti vērsties arī pie A. Gobiņa, rakstot uz info @ inmedia.lv/ekl. Sākot ar 2013. gada 1. martu, Jums ir iespēja iesaistīties arī EKL projektā “EESK – Latvijas pilsoniskās sabiedrības ceļš uz ES institūcijām”, sīkāka informācija par to šeit.
  • Reģionu komiteja. Reģionu komitejā darbojas vietējās un reģionālās pašvaldības, un tā, līdzīgi kā EESK, pilda konsultatīvo funkciju. No Latvijas Komitejā darbojas septiņi pārstāvji, kuru sarakstu, kontaktinformāciju un darbības jomas varat atrast Komitejas mājas lapā šeit. Komitejas dokumenti un atzinumi pieejami tās mājas lapā šeit.
  • Eiropas ombuds. Eiropas ombuds izmeklē sūdzības par ES iestāžu un struktūru pieļautām pārvaldes kļūdām, un tās var iesniegt ES pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, uzņēmumi, asociācijas vai citas iestādes. Saņemt sīkāku informāciju un iesniegt sūdzību Jūs varat Eiropas ombuda mājas lapā.
  • Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF). OLAF pieņem sūdzības par varbūtējo krāpšanos un citiem pārkāpumiem, kas ietekmē ES budžetu vai ko pieļāvuši ES iestāžu daribinieki. Sīkāka informācija pieejama OLAF mājas lapā šeit.
  • Eiropas Savienības Tiesa. Fiziskajām un juridiskajām personām ir tiesības arī vērsties ES Tiesā – sīkāka informācija pieejama tās mājas lapā.

Šis uzskaitījums nav izsmeļošs; informāciju Jūs varat gūt, piemēram, arī Eiropas Savienības portālā Europa šeit un aktīvi sekojot ar ES saistītām aktualitātēm!

II NEVALSTISKAIS SEKTORS

Viena no iespējām, kā aizstāvēt savas intereses un paust viedokli starptautiskā mērogā, ir sadarbība ar citu valstu pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem. Piemēram, EKL ir pilntiesīga Starptautiskās Eiropas Kustības locekle, un arī vairākas citas Latvijas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) darbojas starptautiskajos tīklos. Eiropas līmeņa asociācijas pastāv praktiski visās nozarēs, un tām ir ievērojama ietekme uz ES dienas kārtību un pieņemtajiem lēmumiem.

Iespējams, Jums var būt noderīga arī ES Pilsoniskās sabiedrības kontakta grupas sagatavotā informācija par interešu aizstāvību ES – „Tava balss Eiropas Savienībā: Rokasgrāmata NVO”, kas ir pieejama arī latviešu valodā.

Vairāk informācijas var atrast arī brošūrā „Iedzīvotāju līdzdalība Eiropas Savienībā”