Eiropas Kustības Latvijā projekts
„Jaunieti, esi aktīvs pilsonis Eiropā!”
2012. g. rudens, Grobiņa, Ventspils, Līvāni, Jēkabpils, Daugavpils, Rēzekne
Vidusskolēnu ideju kopsavilkums
1. Nodarbinātība un profesionālās iespējas
1.1. Profesionālās iespējas (daudz plašākā izpratnē kā formālā profesionālā izglītība), līdztekus izglītībai, ir jauniešu acīs augsti prioritāra joma.
1.2. Jauniešiem ir ārkārtīgi liela interese par kursiem un semināriem ar praktisku ievirzi, kurā viņi varētu iegūt profesionālās zināšanas – jau vidusskolas laikā.
1.3. Apmācības, cita starpā, var notikt par tādām tēmām kā mārketings, laika plānošana u.tml.
1.4. Ir jāatbalsta arī skolēnu brīvprātīgais darbs un prakses pie uzņēmumiem jau skolas laikā.
1.5. Tāpat skolēni vēlētos piedalīties kursos/lekcijās, kurās tiek prezentētas dažādas profesijas. Tās viņi varētu apmeklēt pēc 9. klases vasarā vai skolas laikā, tādējādi atvieglojot studiju virziena izvēli. Kursos varētu piedalīties augstskolu un biznesa pārstāvji.
1.6. Uz skolām jāaicina uzņēmēji no Latvijas un, pēc iespējas, arī no citām ES valstīm, lai viņi pa tiešo sniegtu informāciju par savu darbību un par iespējām šajā nozarē. Uzņēmumi no citām Eiropas valstīm varētu informēt par nozarēm, kuru Latvijā nav, vai arī tās nav attīstītas.
1.7. Ir jābūt plašāk pieejamiem karjeras konsultantiem, kas ļautu ar testu un interviju palīdzību noteikt jaunietim piemērotāko profesiju, norādītu uz viņu iespējām un zināšanām.
1.8. Jauniešiem sniedzot karjeras konsultācijas, jāpievērš īpaša uzmanība jomām, kurās Latvijai ir potenciāls vai ilgtermiņa iespējas – tādas kā lauksaimniecība, eksaktās zinātnes, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, utt.
1.9. Ir jāpiesaista mentori no biznesa aprindām, kas mācītu ieinteresētajiem jauniešiem biznesa ideju realizācijas praktiskos aspektus – kā nodibināt jaunu uzņēmumu, kā nodrošināt tā darbību (organizatoriski padomi, ko var sniegt jebkuras jomas pārstāvis, ne „konkurentu audzināšana”).
1.10. Jāatbalsta jauniešu biznesa plāni, piesaistot ekspertīzi un, veiksmīgajām idejām, sponsorus no biznesa vides. Ir iespējams rīkot konkursus par veiksmīgākajām idejām, uzvarētājiem piesaistot sponsorus.
1.11. Jaunieši labprāt iesaistītos brīvprātīgajā darbā sadarbībā ar uzņēmumiem, šīs iespējas būtu jāpopularizē un jāveido „kontaktbiržas”, kur ieinteresētās puses varētu tikties.
1.12. Jāpopularizē jauniešu iniciatīvas centri.
1.13. Biežāk ir jārīko ēnu dienas, atvērto durvju un nodarbinātības dienas, kā arī tās jāreklamē skolās un citās jauniešu bieži apmeklētās vietās.
2. Jauniešu informēšana par Eiropas Savienību, eiropeiskā apziņa
2.1. Jauniešiem domātā informācija šobrīd bieži vien nenonāk līdz adresātiem, tā ir nesaprotama un nepietiekama, aprobežojas ar šauru saņēmēju loku vai īsu laika periodu.
2.2. Eiropas dienās jāpiesaista vairāk jauniešu no citām ES valstīm, tāpat arī citu ES valstu augstskolas un organizācijas.
2.3. Skolām būtu jāorganizē braucieni uz Eiropas dienas svinībām Rīgā, gadījumā, ja reģionos šāda veida pasākumi nenotiek.
2.4. Konkursi ar vērtīgām balvām (telefoni, datori u.tml.) ir viens no veidiem, kā pievērst jauniešu uzmanību noteiktām tēmām – šābrīža piedāvājumu jaunieši novērtē kā nepietiekamu.
2.5. Tie var būt, piemēram, eseju konkursi, kuros jauniešiem būtu iespējas atklāti paust savas domas – vai viņi jūtas kā ES pilsoņi, kādas ir viņu vēlmes un ko Eiropas Savienība viņiem nozīmē.
2.6. Ar jauniešu informēšanu var nodarboties Latvijas jaunieši, kam jau ir praktiskā pieredze ārvalstīs, vai Latvijā dzīvojošie jaunieši no citām valstīm – tādējādi informāciju padarot personīgāku. Šadiem brīvprātīgajiem būtu jāsniedz atbalsts/apmācības.
2.7. Vairāk jāfokusējas uz pozitīvajiem piemēriem, kas vairo jauniešu motivāciju, jo šobrīd to mazina visaptveroši negatīvs (krīzes) fons medijos.
2.8. Informācijas sniegšanā vairāk jāiesaista arī jauniešu vidū populāras personības – mūziķus, sportistus, māksliniekus u.tml., kas liktu ieklausīties arī līdz šim neaktīvajiem.
2.9. Jauniešu informēšanā jāizmanto atraktīvākas metodes, tādas kā flešmobi. Arī bukleti un plakāti pieņemami kā informēšanas līdzeklis, bet, lai radītu interesi, tajos jābūt vairāk vizuālā materiāla un mazāk teksta. TV, radio u.c. tradicionālie mediji arī ir piemēroti kā resurss jauniešu informēšanai.
2.10. Viena no līdz šim neizmantotām iespējām jauniešu informēšanai internetā ir e-klase / e-skola portāls, tāpat varētu sadarboties ar Draugiem.lv.
2.11. Ir pieprasījums pēc jauniešu interneta portāla, kur aktuālie notikumi Latvijā un citur Eiropā tiktu izklāstīti vienkāršā, viņiem saprotamākā valodā.
2.12. Informācija par ES iespējām jāsniedz arī klases stundās (piemēram, reizi mēnesī).
2.13. Pasākumi būtu pēc iespējas jārīko skolēnu brīvlaikā, nevis nedēļas nogalēs, kad laika nepietiek.
2.14. Informatīvie pasākumi pēc iespējas jārīko nevis kā tradicionālie semināri/lekcijas, bet gan kā „alternatīvas”/interaktīvas lekcijas, kurās jaunieši paši varētu aktīvi iesaistīties un darboties. Tās var būt arī radošās darbnīcas vai jau minētās simulācijas spēles.
3. Jauniešu politiskā un pilsoniskā līdzdalība
3.1. Jauniešiem ir nepieciešams atbalsts un pamudinājums, lai viņi iesaistītos politiskajā dzīvē un pilsoniskajās aktivitātēs.
3.2. Jaunieši visaktīvāk gatavi iesaistīties sadarbībā ar vietējām pašvaldībām, kas ir viņiem vistuvākās un vairākos gadījumos jau ir veiksmīgas sadarbības piemēri.
3.3. Jāatbalsta tādi pasākumi kā „kafija ar politiķiem”, kas ļauj jauniešiem neformālā atmosfērā pārvarēt savas bailes no vēršanās pie lēmumu pieņēmējiem un arī uzzināt par aktuālajām jautājumiem, sākot interesēties par politiku.
3.4. Ir vēlams rīkot konkursus/apspriedes ar jauniešiem internetā – publicēt rakstus par aktuālajām ziņām Eiropā, kuros izlasot, jaunietis var atbildēt uz jautājumiem un dalīties savā pieredzē, uzskatos par šo tēmu.
3.5. Jau skolās ir jāinformē jaunieši par iespējām piesaistīt ES finansējumu un jāapmāca projektu rakstīšanā, kas ir lielisks informācijas iegūšanas veids ar praktisku ievirzi.
3.6. Skolās ir vairāk jāinformē par nevalstiskajām organizācijām un par iespējām iesaistīties sabiedriskajā un politiskajā dzīvē.
3.7. Fundamentāla problēma ir savstarpējās cieņas trūkums jauniešu vidū, kas arī traucē tiem sadarboties. Šis ir jautājums, ar kuru jāstrādā jauniešu centriem un klubiem, jauniešu domēm utt.
3.8. Līdzīgi kā atsevišķos novados, arī valsts mērogā varētu darboties jauniešu parlaments.
3.9. Ir jāveido aptaujas, lai noskaidrotu jauniešu informētību noteiktos jautājumos, un attiecīgi jāveido informatīvās kampaņas.
4. Neformālā izglītība
4.1. Ir nepieciešams pilnveidot un paplašināt esošās jauniešu apmaiņas programmas, lai tajās varētu iesaistīties maksimāli plašs interesentu loks (parasti lielākā problēma ir finansiālais slogs). Ir vairāk jāinformē par jau esošajām iespējām, t.sk. iesaistot skolotājus un/vai Eiropas klubus skolās.
4.2. Apmaiņas programmas dod pozitīvu ietekmi ne tikai starptautiskajā, bet arī nacionālajā mērogā, lai gan tieši starptautiskās jauniešu apmaiņas ļauj iepazīties ar citām kultūrām, citu valstu pieredzi un uzlabot valodu zināšanas.
4.3. Apmaiņas programmās nepieciešams mērķtiecīgāk atlasīt dalībniekus, nodrošinot, ka tiem ir līdzīgas intereses un viņi var koncentrēti strādāt ar noteiktām tēmām (saturiskā pievienotā vērtība); tās var būt nometnes tieši ar profesionālu ievirzi vai vasaras universitātes skolēniem.
4.4. Apmaiņas programmās vērtīgi būtu piesaistīt ekspertus no augstskolām un biznesa aprindām.
4.5. Ir vajadzīgi regulāri tematiski pasākumi reģionos – piemēram, sporta dienas ar ārvalstu pārstāvju dalību, kas var iepazīstināt ar Latvijā maz izplatītiem sporta veidiem; tās var būt arī mūzikas dienas u.tml.
4.6. Jaunieši ļoti atbalsta simulācijas spēļu rīkošanu par dažādām, t.sk. Eiropas un profesionālajām tēmām, jo šī metode sniedz pievienoto vērtību – ļauj iejusties dažādās lomās, izprast situāciju no ‘iekšienes’, iemācīties komunicēt u.tml.
4.7. Ar ES atbalstu būtu vērtīgi Latvijā rīkot latviešu valodas kursus, kuros piedalītos dalībnieki no citām valstīm.
4.8. Ir jāmudina jaunieši pēc vidusskolas beigšanas doties brīvprātīgajā darbā uz ārzemēm, uz vienu gadu, lai viņi iegūtu jaunas iemaņas un pieredzi, kā arī saprastu, ko vēlas darīt nākotnē. Šādas apmaksātas programmas jau pastāv (Eiropas Brīvprātīgais darbs), bet tās ir jāpopularizē un jāpadara pieejamas vēl plašākam jauniešu lokam.
5. Vidējā izglītība
5.1. Ir jāattīsta atraktīvākas mācīšanās metodes, piemēram, rādot dokumentālās filmas vēstures stundās un rīkojot aktīvas diskusijas.
5.2. Jauniešiem arī 9.-12. klasēs būtu nepieciešamas bezmaksas pusdienas vai vismaz augļi vairākas reizes nedēļā ( ņemot vērā, ka ir lielāks stundu skaits un noslodze). To varētu nodrošināt, sadarbojoties ar vietējiem ražotājiem, lauksaimniekiem, piem., sniedzot viņiem nodokļu atvieglojumus.
5.3. Skolās un augstskolās jānodrošina brīvi pieejams bezvadu interneta pieslēgums.
5.4. Studiju priekšmetam „politika un tiesības” vidusskolā ir jābūt obligātam.
5.5. Skolās nepieciešams ieviest mācību priekšmetu (vai pastarpināti – metodi), kas ļauj apgūt projektu veidošanu visos to posmos.
6. Augstākā izglītība
6.1. Ir nepieciešama izglītības standartu – novērtējumu, eksāmenu, diplomu – vienādošana Eiropas līmenī, lai jaunieši netiktu diskriminēti pēc izcelsmes vai vietas, kur izglītība iegūta.
6.2. Ir nepieciešama diplomu atzīšana ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī citur ārzemēs.
6.3. Augstskolās arī teorētiskajās programmās jāpievērš lielāka uzmanība praksei. Daudz vairāk jāpopularizē un jāatbalsta prakses iespējas ārzemēs.
6.4. Nepieciešama vienota datubāze par studiju iespējām visā ES – piemēram, sašķirojot dažādu univeritāšu studiju programmas pa nozarēm, lai vienuviet būtu iespējams uzzināt par visām iespējām un zināšanu trūkuma dēļ jauniešiem nenāktos pieņemt finansiāli vai kā citādi neizdevīgas iespējas. Datubāzē katrai nozarei varētu publicēt arī informāciju par prakses iespējām.
6.5. Jauniešiem, kas vēlas/dodas studēt uz ārzemēm, jāsniedz palīdzība dokumentu noformēšanā – tam varētu piesaistīt tos studentus no Latvijas, kas jau ir studējuši ārvalstīs un var dalīties savā pieredzē. Jānodrošina arī personīgais atbalsts (mentors, psihologs vai taml.) ārvalstīs studējošajiem, lai atvieglotu adaptēšanos.
6.6. Ir jāpalīdz studentiem ar dzīves vietas atrašanu ārzemēs, jo šī var būt pat lielāka problēma nekā iestāšanās augstskolā.
7. Brīvā laika pavadīšana
7.1. Jāatbalsta jaunieši ar īpašajām vajadzībām, veidojot viņiem piemērotas ārpusskolas aktivitātes.
7.2. Izglītības iestāžu pulciņiem un interešu grupām ir vairāk jāiegulda savas darbības popularizēšanā – piem., veidojot video par savām aktivitātēm, lai arī jaunieši „no ārpuses” būtu motivēti iesaistīties.
7.3. Jāveic skolēnu aptaujas par to, kādus pulciņus un interešu izglītības iespējas viņi vēlētos redzēt, un attiecīgi šīs idejas jārealizē.
7.4. Skolās, sadarbībā ar jaunatnes organizācijām, jārīko apmācības – kā sadarboties komandā, meklēt risinājumus sarežģītās situācijās, komunicēt ar vienaudžiem un partneriem, utt.
7.5. Ir jāpopularizē brīvprātīgais darbs, apmaiņā pret ieguldīto laiku nodrošinot jauniešiem atzinības/sertifikātus pēc vienota parauga (ko viņi varētu iekļaut savā CV) un iespējas gūt starptautiskus kontaktus.
8. Līdzekļu piesaiste
8.1. Jaunieši rosina meklēt sponsorus viņu pasākumiem, piemēram, no biznesa vides – sponsora publicitāte viņu acīs nav šķērslis, ja tas palīdz mērķa īstenošanai.
8.2. Skolas varētu vairāk atbalstīt skolēnu tirdziņus (amatniecība u.tml.), rīkojot tos regulārāk un noteiktu daļu līdzekļu novirzot skolas budžetam, lai, piemēram, nodrošinātu skolā bezmaksas bezvadu internetu.
Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu.
Par publikācijas saturu atbild Eiropas Kustība Latvijā.