9. novembrī notika kārtējais ES informācijas sniedzēju forums, pulcējot rekordlielu dalībnieku skaitu – vairāk nekā 110 dalībnieki. Ikgadējais forums pulcē vadošos ES informācijas punktu vadītājus no visiem Latvijas reģioniem, nozaru ministriju pārstāvjus, kas atbild par ES jautājumiem, ES programmu aģentūru un NVO pārstāvjus, kā arī individuālus ekspertus un viedokļu līderus. Forumu rīko Ārlietu ministrija, Eiropas Parlamenta informācijas birojs un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.
Forumā savās zināšanās un pieredzē par ES aktualitātēm dalījās zinošākie jomu eksperti. Zanda Kalniņa-Lukaševica, Latvijas Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre ieskicēja Latvijas intereses dažādos ES jautājumos un uzsvēra sabiedrības līdzdalības nozīmi lēmumu pieņemšanā. Ar runu pilnā garumā aicinām iepazīties http://m.delfi.lv/latvija/article.php?id=48147549. Marta Rībele, Eiropas Parlamenta Informācijas biroja Latvijā vadītāja, dalībniekus iepazīstināja ar jaunāko pētījumu datiem par ES. Statistika liecina, ka lielākās sabiedrības gaidas no ES ir ekonomiskā un cita veida drošība. Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja, pateicās visiem ES informācijas sniedzējiem par izcilu darbu pēdējā gadā, kā arī norādīja uz nepieciešamo saspēli starp Eiropas Komisiju, Parlamentu un dalībvalstīm kopējās nākotnes veidošanā.
Pirmajā panelī par ES nākotni dalībnieki ieskicēja ES lielos izaicinājumus un iespējas. Lolita Čigāne, Saeimas Eiropas Lietu komisijas priekšsēdētāja, dalījās savā redzējumā par Latvijas interesēm ES nākotnes jautājumos un aicināja visus rūpīgi ieklausīties sabiedrībā –“pat populistam ir savs racionālais grauds”. Līga Kļaviņa, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece, ieskicēja Latvijas gatavošanos ES daudzgadu budžeta pārskatīšanai un iespējamās tendences saistībā ar ES budžetu pēc 2020. gada, norādot, ka līdzekļu nākotnē varētu būt mazāk, nekā to ir šobrīd. Daunis Auers, asociētais profesors politisko zinātņu nodaļā Latvijas Universitātē, parādīja, ka glāze var būt pus-pilna. #Brexit balsojums parāda dažādas iespējas Latvijai un ES –kopā nosaucot septiņas no tām, t.sk. iespējas pārvilināt uz Latviju investīcijas un uzņēmējus, ES budžeta plašākas iespējas nākotnē, kā arī apstākli, ka NATO loma nākotnē varētu pieaugt un tā varētu būt stiprāka. Rasma Kārkliņa, politoloģijas profesore ieskicēja Trampa, kā tikko ievēlētā ASV prezidenta, ietekmi uz ES un ASV attiecībām. Galvenā ziņa: viss ir neskaidrs, nevaram droši apgalvot neko.
Panelī par terorismu un drošību Latvijā un ES eksperti dalījās savā redzējumā par aktuālo situāciju, kā arī ieteikumiem sabiedrības līdzdalībai drošības sajūtas veicināšanā. Ģirts Dimdiņš, Latvijas Universitātes sociālās psiholoģijas nodaļas profesors, dalībniekus iepazīstināja ar drošības izjūtu, tās nozīmi un veicināšanas iespējām, norādot, ka ar faktuālu informāciju drošības sajūtai nepietiek. Dmitrijs Trofimovs, Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, dalībniekus iepazīstināja ar nesen izstrādāto Drošības stratēģiju, kā arī ar Latvijas un ES kopējām atbildēm starptautiskajiem izaicinājumiem un individuālajiem noziedzniekiem, jautājumiem par ārējo robežu ar Krieviju un sabiedrības vēlamo iesaisti drošības stiprināšanā. Ints Ķuzis, Valsts policijas priekšnieks, savu uzrunu sāka ar vārdiem, ka Latvija ir viena no drošākajām valstīm pasaulē, tomēr uzsvēra ka nepieciešams veicināt “drošīgumu”. Detalizētāk viņš uzrunā dalījās savā pieredzē pret naida runas izpausmēm internetā un citur, kā arī cilvēku radikalizācijas un tās risku atpazīšanu.
Daiga Reihmane, Centrālā finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) Sabiedrisko attiecību vadītāja, iepazīstināja ar ES fondu programmām, kas būs pieejamas 2016. un 2017. gadā. Gatis Krūmiņš, Vidzemes Augstskolas rektors, dalībniekiem deva aktuālu un plašu ieskatu Latvijas valsts veidošanā Eiropas kontekstā. Tēma bija īpaši aktuāla tuvojoties Latvijas valsts simtgades svinībām.
Darba grupās dalībnieki aktīvi iesaistījās praktiskos uzdevumos un diskusijās. Igors Šuvajevs, Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors, retorikas pasniedzējs, vadīja ļoti aktīvu darba grupu “Atbildes darbā ar populistiem” – ja cilvēks nevēlas sarunāties, tad sarunu nevajadzētu mēģināt uzsākt. Linda Jākobsone, Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja, ieskicēja jaunākās tendences un atraktīvus, kā arī noderīgus piemērus publiskās pārvaldes komunikācijā. Liene Valdmane, Eiropas Kustības Latvijā ģenerālsekretāre, vadīja nodarbību par Eiropas tēmām formālajā un neformālajā izglītībā un Daina Jāņkalne, LTV žurnāliste dalībniekus iepazīstināja ar Eiropas pieaugušo izglītības e-platforma (EPALE).
Rīkotāju vārdā Eiropas Kustība Latvijā pateicas visiem runātājiem un darba grupu vadītājiem, kā arī aktīvajiem dalībniekiem par ļoti interesantu forumu, ko kārtējo reizi apliecina arī ļoti augstais novērtējums izvērtējuma anketās, sasniedzot vairāk nekā 9,2 balles par programmu kopumā 10 ballu sistēmā.
LETAs veidotās fotogrāfijas vēl nedēļu redzamas te:
https://failiem.lv/u/j5bann33?share_email_id=455b47
Saites uz prezentācijām publiskosim te pat tuvāko dienu laikā.
