Eiropas Kustība Latvijā sadarbībā ar SUSTENTO, EESK, kā arī ar Sorosa Fonda Latvijā un SIF EEZ atbalstu 27.maijā draudzīgajās Valsts Administrādijas skolas telpās rīkoja semināru par sociālo uzņēmdarbību, kur piedalījās viena no vadošajās Eiropas ekspertēm šajā jautājumā Ariane Rodert. Viņa līdzās Andrim Gobiņam un Guntai Ančai aktīvi darbojas EESK par šiem un citiem jautājumiem, pārstāvot Latvijas intereses Eiropā. Seminārā piedalījās 40 ministriju un NVO pārstāvji, kā arī uzņēmēji un pētnieki.
Sociālā uzņēmējdarbība ir viens no aktuālajiem jautājumiem Latvijā, jo pašlaik notiek darbs pie koncepcijas un likuma šajā nozarē, tādējādi Eiropas ekspertu viedoklis un pieredze, kā arī vietējo organizāciju diskusijas sniedza vērtīgu devumu labākai jomas attīstībai Latvijā.
Diskusijas sākumā Gunta Anča iepazīstināja ar Ariane Rodert un sociālās uzņēmēdarbības nozīmi pašreizējā situācijā Latvijā. Savā runā Ariane stāstīja par sociālās uzņēmējdarbības atšķirībām no citiem uzņēmdarbības veidiem, kā arī no korportatīvās sociālās uzņēmējdarbības uzsverot sabiedrības labumu, kā galveno motivāciju un mērķi. Semināra gaitā tika apskatīti daudzi pašmāju un starptautiski piemēri no sociālās uzņēmejdarbības vides, uzsverot šo uzņēmumu lomu krīzes laikā, radot jaunas darba vietas it īpaši mazāk aizsargātajām sabiedrības grupām. Kā norādīja Ariane Rodert, sociālā uzņēmējdarbība ir cieši saistīta ar pilsonisko sabiedrību un tai ir liela loma demokrātijas stiprināšanā un uzticības veicināšanā.
Viens no problēmjautājumiem Latvijā, līdzīgi kā daudzviet citur ES, kas raisīja plašas diskusijas, ir kā definēt sociālo uzņēmējdarbību likuma ietvaros. Ariane Rodert ieteikums bija atrast balansi starp ne pārāk ciešu, bet ne arī pārāk plašu definīciju, kā galveno atzīstot uzsvaru uz uzņēmumu principiem vai kritērijiem, nevis juridisko formu. A. Rodert uzsvēra, ka jau aktīviem sociālās uzņēmējdarbības projektiem jābūt līdzvērtīgiem partneriem jauna koncepta vai likuma izstrādē, jo tie vislabāk zina pašreizējās problēmas un vajadzības. Īpaša dalībnieku interese saistījās ar nepieciešamo darbības vidi, arī atbalsta pasākumiem, kas būtu nepieciešami šiem uzņēmumiem, lai tie spētu attīstīties un palīdzēt sabiedrībai ne tikai sociāli, bet arī ekonomiski. Eksperte minēja četras galvenās grupas, proti, pieeja finansējumam, vismaz sākotnējos attīstības posmos, iespēja piedalīties publiskajos iepirkumos, redzamība un atpazīstamība, kapacitātes veicināšana, tai skaitā, apmācības.
Diskusijas laikā, ko vadīja Andris Gobiņš, auditorija interesējās par sociālās uzņēmējdarbības piemēriem Zviedrijā, par sociālās uzņēmējdarbības jomām, par minimālajām lietām, kas būtu jādara Latvijā, lai sociālā uzņēmdarbība varētu attīstīties. Ariane Rodert norādīja, ka šajā nozarē aicinājumam un partnerību veidošanai ir ārkārtīgi liela nozīme. Zviedrijā lielākā daļa sociālo uzņēmumu ir hibrīdi, kas apvieno dažāda veida un nozares organizācijas. Eksperte norādīja, ka sociālā uzņēmējdarbība ir veids, kā investēt sabiedrībā, tādēļ, lai atrastu īsto nišu, ir jāieklausās sabiedrības vēlmēs un vajadzībās, nepieciešams reaģēt uz esošo problēmu. Kā pašu minimumu A.Rodert minēja finansējuma pieejamību (piemēram, mikrokredītu formā), taču arī pārejiem viņas nosauktajiem faktoriem ir liela nozīme.
Diskusijas otrajā pusē Daina Fromholde no Labklājības ministrijas īsumā iepazīstināja ar Latvijas situāciju un likuma attīstību. Pēc tam klāt esošie ministriju pārstāvji dalījās ar savu skatījumu par sociālās uzņēmējdarbības nākotni Latvijā. A. Rodertas otrajā dienā notika tikšanās ar LM darba grupas dalībniekiem, kā arī LM parlamentāro sekretāru.
Lejupielādēt Ariane Rodert prezentāciju
Lejupielādēt Dainas Fromholdes prezentāciju
