Ceturtdien, 5. janvārī, EKL līdzās citiem ekspertiem no nevalstiskā sektora tikās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, lai apspriestu Ārpolitikas ziņojuma projektu un sagatavotos gaidāmajām ārlietu debatēm. (Jāatzīmē, ka Latvijas Lauku forums un Latvijas Pašvaldību savienība tika uzaicināti pēc EKL lūguma, paplašinot tradicionāli šauro Ārlietu ministrijas partneru loku.) Tikšanās noritēja ļoti konstruktīvi, un tajā tika panākta konceptuāla vienošanās par vairākiem Latvijai svarīgiem jautājumiem.

Viens no galvenajiem EKL uzsvērtajiem punktiem, kas arī guva ministra atbalstu, bija nepieciešamība labāk koordinēt Latvijas interešu aizstāvību starptautiskajā arēnā, sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm – ne tikai valsts pārvaldei, bet arī pašvaldībām, nevalstiskajām organizācijām un sociālajiem parlamentiem, kā arī Latvijas pārstāvjiem ES institūcijās. It sevišķi aktuāli tas ir šobrīd, sākoties sarunām par nākamo ES finanšu perspektīvu, kur Latvijai prioritārās jomas ir kohēzija, lauksaimniecība un lauku attīstība (nevis, kā bieži kļūdaini Latvijā saka, tiešmaksājumi – kļūda var novest pie graujošām sekām, ka līdzekļi tiek pārdalīti no viena lauku pīlāra otrajā) – šeit nepietiek ar informācijas apmaiņu vien. Paredzams, ka jau tuvākajā laikā tiks sarīkota ieinteresēto pušu sanāksme, kurā tiks spriests par turpmāko stratēģiju un rīcību.

EKL uzsvēra arī to, ka sabiedrības līdzdalībai jākļūst par ārpolitikas horizontālo prioritāti, plānojot un īstenojot Latvijas lēmumus; jāatbalsta arī līdzdalība ES līmenī. Viens „lakmusa papīrītis” būs gatavošanās Latvijas prezidentūrai ES Padomē – tās sagatavošanā noteikti jāiesaista arī NVO pārstavji, kuri darbotos sekretariātā un vadības grupā, kā arī prezidentūras konsultatīvajā padomē. Cerams, ka šāds lēmums tiks pieņemts. Ļoti pozitīvi vērtējama ĀM gatavība tikties ar nevalstiskā sektora pārstāvjiem pirms ārlietu debatēm (minētā tikšanās notika, arī pateicoties EKL prasībām). Atbalstu jau guva arī EKL ierosinājums pēc ilgtermiņa perspektīvas Ārpolitikas ziņojumam, jo daudzus šābrīža izaicinājumus nav iespējams risināt viena gada ietvaros.

Sanāksmē klātesošie eksperti izteica arī daudzas citas vērtīgas idejas, piemēram, ka ir jāvelta lielāka uzmanība pārrobežu sadarbībai un attīstības sadarbībai, jāmazina birokratija ES projektiem, jānovērš dažādas diskriminējošas normas ekspertu atlīdzinājumos ES līmenī u.c. EKL cer uz veiksmīgu sadarbības turpināšanu, kā arī uz to, ka debates un tajās apspriestais ārpolitikas dokuments nākamgad patiesi tiktu plānotas savlaicīgi ar plašu iepriekšēju NVO un citu ekspertu līdzdalību!

EKL sanāksmē pārstāvēja valdes loceklis Dr. Alberts Prikulis un biroja darbinieces Kristīne Gailīte un Diāna Potjomkina. EKL prezidents ar atbildīgo vēstnieku bija ticies iepriekš, individuālā sarunā norādot uz galvenajām mācībām no pagājušā gada debatēm un gūstot lielai daļai EKL ierosinājumu atbalstu.