Dalību kongresā  līdz 12. augustam lūdzam pieteikt, rakstot info@eiropaskustiba.lv, lai saņemtu papildu informāciju, t.sk. par norises vietu. Reģistrācija nepieciešama, lai varētu izveidot delegātu reģistru un tiem, kuŗi vēlas piedalīties tiešsaistē, atsūtīt kongresa norises saiti Zoom platformā. Ja nevarat piedalīties kongresā, statūtu noteiktajā kārtībā, Jums ir iespēja deleģēt savu balsi kādam citam klātesošam EKL biedram.

Labprāt uzklausīsim arī Jūsu prioritātes un priekšlikumus 2027.-2029. gada darbības programmai un ieteikumus valdes locekļu kandidātūrām.

EKL Biedru kongresam noteikta šāda kārtība:

1. Kongresa atklāšana.
2. Kongresa vadītāja, protokolētāja un balsu skaitīšanas komisijas apstiprināšana.
3. Prezidenta ziņojums par EKL darbību 2024.-2026. gadā un viceprezidentes ziņojums par finanšu pārskatu.
4. Revīzijas komisijas ziņojums, diskusija. Vadības ziņojumu un finanšu pārskatu apstiprināšana.
5. EKL darbības programmas apstiprināšana 2027.-2029, gadam.
6. Kandidātu izvirzīšanas komisijas ziņojums un iepazīšanas ar Valdes un Revīzijas komisijas kandidātiem. Debates.
7. Valdes vēlēšanas.
8. Revīzijas komisijas vēlēšanas.
9. Kongresa slēgšana.

Ar EKL gada pārskatiem iespējams iepazīties EKL mājas lapā sadaļā par mums – dokumenti. Ar iespējamiem papildu lēmumu projektiem iespējams iepazīties sazinoties ar EKL biroju, rakstot uz info@eiropaskustiba.lv.

Pateicamies tiem no Jums, kas ir samaksājuši biedru naudu, kaut arī tās maksāšana nav oblig’ta/ir brīdvprātīga. Tās apjoms ir noteikts strādājošiem – 7 EUR, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – 3,50 EUR. Rekvizīti: Eiropas Kustība Latvijā, Merķeļa iela 13, Rīga. Reģ.nr. 40008028757, SWEDBANK IBAN: LV43HABA0551046745483.

Projekta ietvaros tika uzstādītas 20 UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacijas Latvijas skolās, kā arī viena stacija Ukrainā. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacijas nonākušas jau teju 100 Latvijas skolās, kļūstot par vietu, kur skolēni var brīvi izteikt savas domas, nosaukt problēmas, piedāvāt idejas un ieraudzīt, ka viņu balss ir svarīga.

UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacija ir sākums domāšanai un sarunai, tā ir vieta brīvai domu izteikšanai un citu viedokļu iepazīšanai, pārliecības stiprināšanai, ka ikviens var mainīt notiekošo, lai justos labāk konkrētajā vidē. Visas skolas vieno skolēni stāsti: “Mēs uzticamies konkrētiem skolotājiem”, “Mēs uzticamies vietās, kur jūtamies droši”, “Mēs uzticamies vietās, kur ir iespējama personīgā telpa, klusums, iespēja padomāt un parunāt”, “Mēs uzticamies, ja zinām, ka varam ietekmēt notiekošo, ir skaidrs rīcības plāns pat vissliktākajām situācijām”.

Svarīgi, lai idejas neizskan tikai vārdos, jo uzticēšanos vairo konkrēta rīcība, tāpēc īpašs prieks par tiem skolēniem, kuri īstenoja UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacijā uzrakstītās idejas:

1. Pūres pamatskolas skolēnu paveiktais: pēc sarunām panākts, ka skolas tumšajā gaitenī iegādāts gaismas sensors, kā arī iesniegts iesniegums direktoram par tualetes uzlabojumiem, ieteikumi ņemti vērā remonta plānā;
2. Uzvaras pamatskolā izveidota jauniešu telpa;
3. Staļģenes pamatskolā mazināta elektronisko cigarešu klātbūtne skolā – likvidēta āra tualete, kā arī skolā tika veikta pārbaude, kurā konfiscētas elektroniskās cigaretes;
4. Rīgas Raiņa vidusskolā gaiteņos iepriekš nebija, kur apsēsties. Tagad ir ieviesti dīvāniņi;
5. Jēkabpils 3.vidusskolā tika īstenota ideja par skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu – skolēni vērš uzmanību uz noteikumu ievērošanu un skolēnu, skolotāju motivēšana iesaistīties dežūrās;
6. Rīgas 84.vidusskolā skolas ēdnīcā panāktas lielākas porcijas – skolēni sāka runāt ar pavāriem un fotografēt ēdiena daudzumu;
7. Bikstu pamatskolā ir iesniegti priekšlikumi direktorei par tualetes uzlabojumiem, ieteikumi ņemti vērā remonta plānā;
8. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā ir uzlabota skolēnu atpūtas telpa – mainīts izkārtojums un vizuālais izskats;
9. Rīgas Bolderājas Jaunajā pamatskolā ir atrisināta problēma ar fizikas stundām – skolēni saņēma grāmatas, skolotājs caur video saziņu pasniegs fiziku, ieviesta novērošana tualetēs, lai sekmētu elektronisko cigarešu apkarošanu, notiek regulāras pārrunas par cieņas nozīmi klasē un skolā.

Katras skolas skolēni, kuri vārdus pārvērta darbos, saņēma 50 eur dāvanu karti galda spēļu iegādei. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola sociālo tīklu konkursā saņēma vislielāko atbalstu savai idejai, saņemot vēl papildu 50 eur dāvanu karti.

Projektā nozīmīga bija arī sadarbība ar Ukrainu. Kopā ar VoxUkraine norisinājās pieredzes, datu un pārdomu apmaiņa par uzticēšanos Latvijā un Ukrainā, kā arī sarunas par to, kā uzticēšanās stiprina demokrātiju, sabiedrības noturību un cilvēku spēju rīkoties arī sarežģītos apstākļos. Ukrainas Irpiņas Katoļu ģimnāzijas skolēnu pieredze projektā atgādināja, ka uzticēšanās nav tikai skolas vai vietējās kopienas jautājums – tā ir arī drošības, sadarbības un kopīgas nākotnes vērtība.

Uzticēšanās bateriju uzlādes stacijas patieso nozīmi skolā noteiks skolēnu, skolas pašpārvaldes, skolotāju un skolas administrācijas tālākā rīcība un uzticēšanās stiprināšana ikdienas darbībās. Bez uzticēšanās nevar rasties un pastāvēt stipras kopienas, skolas un valsts.

Šī aktivitāte ir līdzfinansēta ar Eiropas Savienības atbalstu. Par aktivitātes saturu atbild biedrība Eiropas Kustība Latvijā, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
#GEAR_UP | #EU_Partnerships | #EUDEARprogramme | #LAPAS | #SustainableDevelopment | #GlobalEducation | Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS

Konferencē piedalījās ap 100 jaunieši, pedagogi, jaunatnes darbinieki, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvisti.

Ekspertu vadībā konferences dalībnieki iepazina astoņus līdzdalības mehānismus:

• kolektīvo iesniegumu (Gustavs Ērglis, pilsoniskās iesaistes platforma “ManaBalss.lv”),
• līdzdalības budžetu (Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs),
• kandidēšanu vēlēšanās (Dāvids Rubens, Līvānu novada domes priekšsēdētājs),
• diskusiju (Inga Birzgale, Latvijas Jaunatnes padome),
• balsošanu (Liene Valdmane, biedrība “Eiropas Kustība Latvijā”),
• iesniegumu (Zane Legzdiņa-Joja, Valsts kanceleja),
• aktivitātes sociālajos medijos (Paula Mališevska, biedrība “Laiks Jauniešiem”)
• un akcijas (Iluta Lāce, centrs “Marta”).

Konferences noslēgumā dalībnieki izvērtēja katra mehānisma efektivitāti un balsojumā izveidoja līdzdalības mehānismu TOP 3: balsošana, līdzdalības budžets un sociālie mediji.

Konference vēlreiz apliecināja, ka jauniešiem ir interese iesaistīties un ietekmēt pašvaldībā un valstī pieņemtos lēmumus, lai arī jauniešu līdzdalība Latvijā nereti joprojām ir dekoratīva un neilgtspējīga. Tikai 24% jauniešu Latvijas Kultūras akadēmijas veiktajā jauniešu aptaujā (2026) uz jautājumu “Novērtē, cik lielā mērā Tu piekrīti, ka esi iesaistījies sev svarīgu lēmumu pieņemšanā skolā” atbildējuši “noteikti jā”, savukārt par lēmumu pieņemšanu pašvaldībā tā atbildējuši tikai 12%. Uz jautājumu, vai jauniešiem ir izdevies panākt izmaiņas, 15% atbildējuši, ka noteikti ir izdevies panākt pārmaiņas skolā, bet tikai 10% pašvaldībā.

Delna un EKL atgādina, ka jēgpilna jauniešu iesaiste ir būtisks priekšnoteikums stiprākai, atvērtākai un demokrātiskākai pašvaldību attīstībai un aicina pašvaldības vairāk runāt ar jauniešiem par viņu iesaistes iespējām. Savukārt, skolas un jauniešu centrus rosināt jauniešos interesi par pilsonisko līdzdalību un celt jauniešu zināšanas un prasmes interešu pārstāvībā.

Projektu PAŠVALDĪBA 16+ Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai piešķīrējas iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.

EUROPE DIRECT Rīgas reģions aicina Rīgas reģiona, bet īpaši Ādažu un Mārupes novadu, pašvaldību iestādes, izglītības iestādes, organizācijas un iedzīvotājus piedalīties!

“Mana māja Eiropas dienā” ir līdzdalības iniciatīva, kuras ietvaros aicinām paust savu piederību Eiropas Savienībai un demokrātijai, dekorējot māju, logus, pagalmus vai publiskās telpas Eiropas dienas noskaņās. Līdzīgi kā to darām Ziemassvētkos, Lieldienās, Jāņos vai valsts svētkos, izkarot karogus, – radīsim svētku atmosfēru arī Eiropas dienā (9. maijā) vai ilgākā laika periodā. Eiropas dienu Latvijā svinam jau kopš 1997. gada, tā veltīta mieram un vienotībai Eiropā. 1950. gada 9. maijā Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans nolasīja deklarāciju, kurā izklāstīja ideju par Eiropas valstu sadarbību. Svinēsim Eiropas dienu savās mājās, darba vietās un pilsētā!

Iniciatīva “Mana māja Eiropas dienā” tiek organizēta arī kā konkurss, plānojot gan apsekošanu, gan apbalvošanas ceremoniju.

Kas var piedalīties?
Konkursā var piedalīties iedzīvotāji, bibliotēkas, izglītības iestādes, jauniešu centri, kultūras centri, tūrisma informācijas centri, NVO, uzņēmumi, pašvaldību ēkas un citas pašvaldību iestādes.

Ko var pieteikt dalībai konkursā?
Privātmājas, logus, pagalmus, sētas, ēku fasādes, iestāžu telpas, iestāžu teritorijas un citas publiski redzamas vietas, kas noformētas Eiropas dienas tematikā.

Kā pieteikties?
Aizpildi pieteikuma formu no 2026. gada 1. Līdz 11. maijam, pievienojot foto vai video ar izveidoto noformējumu. Pieteikuma anketa: www.ej.uz/manamājaES2026

Nominācijas un balvas
Konkursā var tikt piešķirtas šādas nominācijas: Skaistākais Eiropas dienas privātmājas noformējums, Skaistākais Eiropas dienas izglītības iestādes noformējums, Skaistākais Eiropas dienas iestādes noformējums. Organizators var piešķirt arī Simpātijas balvu. Uzvarētāji saņem Pateicību, kā arī balvas. Balvu fonds eur 1000.

Vērtēšana
Pieteikumus vērtēs organizatora izveidota žūrija, ņemot vērā atbilstību Eiropas dienas tēmai, radošumu, vizuālo iespaidu, ieguldījumu noformējumā un kopējo svētku noskaņu. Konkursa rezultāti tiks paziņoti 2026. gada 19. maijā.

Kontaktpersona

Krista Muciņa

E-pasts: ed@eiropaskustiba.lv

Mana māja Eiropas dienā 2026 – nolikums KLIKŠĶINI TE!

Projekta “Jaunieti, veido demokrātiju!” mērķis ir nodrošināt praktisku Latvijas jauniešu iesaisti (jauniešu, studentu un pēc iecerētajām likumdošanas izmaiņām arī 18 g.v. vidusskolēnu) vēlēšanu iecirkņu darbā 2026. gada Saeimas vēlēšanās, tādējādi veicinot to līdzdalību un līdzatbildību par Latviju kā demokrātisku valsti. Projektā tieši tiks iesaistīti 300 jaunieši, CVK, 42 pašvaldības, 10 jauniešu NVO un jauniešu centri, kā arī 5 Latvijas augstskolas.

Trīs lietas, kuŗas ikviens jaunietis var darīt jau tagad:

Projektu atbalsta: