Latvijā dalība vēlēšanās ir iespējama no 18 gadu vecuma, taču sabiedrībā notiekošā analīze, politiskā procesa izpratne, iesaistīšanās līdzdalības iespēju pārzināšana un izmantošana raksturo ikvienu demokrātiskas sabiedrības locekli.

Signālvēlēšanas 2026 notiek Latvijas izglītības iestādēs no 14. līdz 28. septembrim (katra skolas izvēlas sev labāko datumu), to rezultāti tiks paziņoti 3. oktobrī plkst. 20.00, t.i. pēc 15. Saeimas vēlēšanu iecirkņu slēgšanas.

Aktuālā un sīkāka informācija pieejama mūsu mājaslapā www.signalvelesanas.lv

LTV sižets par Signālvēlēšanām KLIKŠĶINI TE

Atgādinām, ja procesa laikā rodas jautājumi, droši sazinieties ar mums! Kontakti pieejami mūsu mājaslapā: https://signalvelesanas.lv/sazinies-ar-mums/

Eiropas Kustība Latvijā | Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā | Klubs “Māja” | Projektu „Signālvēlēšanas” īsteno biedrība Eiropas Kustība Latvijā. Projektu finansiāli atbalsta Ziemeļu Ministru padome, kā arī Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.#SIF_NVOFonds

Dalību kongresā  līdz 12. augustam lūdzam pieteikt, rakstot info@eiropaskustiba.lv, lai saņemtu papildu informāciju, t.sk. par norises vietu. Reģistrācija nepieciešama, lai varētu izveidot delegātu reģistru un tiem, kuŗi vēlas piedalīties tiešsaistē, atsūtīt kongresa norises saiti Zoom platformā. Ja nevarat piedalīties kongresā, statūtu noteiktajā kārtībā, Jums ir iespēja deleģēt savu balsi kādam citam klātesošam EKL biedram.

Labprāt uzklausīsim arī Jūsu prioritātes un priekšlikumus 2027.-2029. gada darbības programmai un ieteikumus valdes locekļu kandidātūrām.

EKL Biedru kongresam noteikta šāda kārtība:

1. Kongresa atklāšana.
2. Kongresa vadītāja, protokolētāja un balsu skaitīšanas komisijas apstiprināšana.
3. Prezidenta ziņojums par EKL darbību 2024.-2026. gadā un viceprezidentes ziņojums par finanšu pārskatu.
4. Revīzijas komisijas ziņojums, diskusija. Vadības ziņojumu un finanšu pārskatu apstiprināšana.
5. EKL darbības programmas apstiprināšana 2027.-2029, gadam.
6. Kandidātu izvirzīšanas komisijas ziņojums un iepazīšanas ar Valdes un Revīzijas komisijas kandidātiem. Debates.
7. Valdes vēlēšanas.
8. Revīzijas komisijas vēlēšanas.
9. Kongresa slēgšana.

Ar EKL gada pārskatiem iespējams iepazīties EKL mājas lapā sadaļā par mums – dokumenti. Ar iespējamiem papildu lēmumu projektiem iespējams iepazīties sazinoties ar EKL biroju, rakstot uz info@eiropaskustiba.lv.

Pateicamies tiem no Jums, kas ir samaksājuši biedru naudu, kaut arī tās maksāšana nav oblig’ta/ir brīdvprātīga. Tās apjoms ir noteikts strādājošiem – 7 EUR, studentiem, pensionāriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – 3,50 EUR. Rekvizīti: Eiropas Kustība Latvijā, Merķeļa iela 13, Rīga. Reģ.nr. 40008028757, SWEDBANK IBAN: LV43HABA0551046745483.

Teksta autore ir Phd Liene Valdmane, biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre. Raksts publicēts arī vietnē Galda spēle kā izpratni un līdzdalību veicinoša metode | EPALE

Nost ar frontālām lekcijām! Nost ar biezām grāmatām! Gen Z paaudze (un patiesībā arī visas iepriekšējās paaudzes) mācās aktīvi iesaistoties, pieredzot, fokusējoties uz mazām satura vienībām, vēloties saņemt tūlītēju atgriezenisko saiti, kā arī redzot darbību jēgu. Un, protams, process jāpapildina ar pārsteiguma un prieka elementiem. Tāpēc izglītības vidē arvien lielāka uzmanība tiek pievērsta spēliskošanas (gamification) un uz spēlēm balstītas mācīšanās pieejām. Galda spēles vairs netiek uztvertas tikai kā izklaides forma (ja paveiksim uzdevumu ātrāk, paspēlēsim spēli), bet gan kā efektīvs pedagoģisks instruments, kas aktivizē uzmanību, attīsta problēmrisināšanas prasmes, paaugstina mācību motivāciju, rada emocionāli drošu vidi un sekmē aktīvu bērnu un jauniešu līdzdalību.

Es pati veidoju un adaptēju spēles vairāk kā 20 gadus, personīgajā “pūra lādē” to ir jau ap 40. Lai kliedētu bažas un iedrošinātu pamēģināt izveidot savu pirmo vai desmito spēli, atbildēšu uz pieciem biežāk dzirdētajiem  jautājumiem.

Kā skaidri noteikt – šī ir vai nav spēle?

Šis jautājums rodas, jo reizēm mēs ikvienai košākai darba lapai vai interesantākam uzdevumam gribam piedēvēt spēles nosaukumu. Man skaidrību palīdz radīt šāds dalījums:

• uzdevumu lapa ar spēlei līdzīgu dizainu: krāsains, košs, interesanti fonti, izmantots karikatūru stils, avatari, uzdevums veidots ar scenāriju, ietverta lomu spēle, metamais kauliņš, izvēļu jautājumi, fiziska pārvietošanās pa darba lapu (piemēram, augšup, lejup), vairāku dalībnieku iesaiste uzdevuma veikšanā, izvēles un līmeņi u.c.;
• spēles elementu izmantošana izziņas procesā: iegūst punktus, veic misiju, veido līderu tabulas, iegūst avatarus, laika ierobežojums uzdevumu veikšanai, stratēģijas un sadarbības izmantošana misijas veikšanai u.c.;
• izglītojošas galda spēles: definēts un izmērāms mērķis; izmantots galda spēles mehānisms. Par galda spēļu izstrādes kritērijiem sīkāk lasiet nākamajā apakšnodaļā.

Kas ir svarīgākais spēles izveides procesā?

Izglītojošu galda spēļu izstrādē jāievēro līdzīgi soļi un kritēriji, kā ikviena mācību materiāla izstrādes procesā.

1.Izplānojam galda spēles mācību rezultātu(-us):

• kādu(-us) mācību rezultātu(-us) skolēni gūs no šīs aktivitātes?
• kādas darbības, notikumus skolēni piedzīvos spēlē?
• ar kādu mācību saturu šī spēle ir saistīta?

Šajā posmā svarīgi pārliecināties, ka mācīšanās mērķis ir spēles pamatā, veido to, nevis tiek piesaukts netieši, ir saistāms pastarpināti.

2.Izvēlamies konkrētās spēles koncepciju (mērķi, saturu) un formu (kauliņi, kartītes, laukums utt.).

3.Definējam spēles rezultātu (kā spēlētāji zinās, ka viņi ir uzvarējuši vai sasnieguši spēles paredzētos rezultātus). Šajā posmā ir svarīgi pārliecināties, vai ieplānotā spēle ir piemērota konkrētam vecumposmam, zināšanu līmenim, notur mērķgrupas interesi u.c.

4.Izplānojam spēles gaitu, pārliecināmies, ka spēlētāji saprot spēles misiju / stāstu, aktīvi tajā var iesaistīties, saņem atgriezenisko saiti, var mācīties no kļūdām un uzlabot rezultātu.

5.Izstrādājam viegli saprotamus, loģiskus un nepārprotamus noteikumus (svarīgi, lai tie ir īsi, kā arī ietver vizuālo materiālu, kas atvieglo noteikumu uztveri un ļauj tos vieglāk atcerēties).

Vai spēlei ir jābūt unikālai?

Mana atbilde ir īsa – ne vienmēr. Pasaulē ir daudzi spēļu mehānismi, ko iespējams adaptēt, pilnveidot, neradot tos pilnīgi no jauna. Protams, nav pieļaujama idejas zādzība un autortiesību pārkāpums, taču, iedvesmoties un izmantot kādus jau zināmus elementus jaunradītas spēles pamatā, es uzskatu par labās prakses pārņemšanu, piemēram, kartīšu spēles, kas ietver vienādu kartīšu krāšanu, kartīšu vērtību salīdzināšanu, minēšanu, attēlošanu, savietošanu, pāru atrašanu, asociāciju veidošanu u.c. Šādas spēles parasti tiek veltītas konkrētam (salīdzinoši šauram) mācību mērķim, kalpo intereses raisīšanai vai apgūtā nostiprināšanai un ir piemērotas plašam spēlētāju lokam (viegli saprotamas, zināmas, neprasa ilgu sagatavošanās laiku, kā arī vienas spēles ilgums parasti ir 5 līdz 20 minūtes). Stratēģisku galda spēli radīt un spēlēt ir daudz sarežģītāk, laikietilpīgāk – gan autoram, gan arī spēlētājiem – šis reizēm ir noteicošais faktors, ja zināt, ka nepieciešams, lai bērni, jaunieši paši var vadīt spēli un tai ir ierobežots ilgums. Mana līdz šim sarežģītākā stratēģiskā spēle ir projektā “Pašvaldība 16+” radītā spēle “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+”. Tā prasīja 3 gadu darbu, teju 100 aprobācijas spēles, kā arī 3 h ieviešanas seminārus, kuros tiek apmācīti spēles vadītāji. Šī stratēģiskā spēle ietver lomas, līmeņus, misijas, balsojumus, daudzveidīgus iesaistes mehānismus, kā arī skaidri izmērāmu individuālu un arī kolektīvu rezultātu. Spēles kastē ir teju 150 drukāti un koka elementi, tās ilgums ir vismaz 80 minūtes, viens spēles komplekts piemērots 6 spēlētājiem vai spēlētāju pāriem. Nenoliedzami, stratēģiskās spēles nodrošina daudz jēgpilnāku procesu un rezultātu, sniedz gan jaunas zināšanas, gan veicina paradumu un attieksmes maiņu. Minētā galda spēle ir Latvijas, Čehijas un Slovēnijas pilsoniskās izglītības ekspertu kopdarbs, kas nu jau nonācis šo valstu izglītības iestādēs, NVO un pašvaldībās.

Vai par ikvienu mācību tēmu var izveidot spēli?

Grūti iedomāties tēmu vai mācību mērķi, kam nevarētu veltīt galda spēli. Ne vienmēr gan tas ir vajadzīgs, iespējams, ka mācību mērķi efektīvāk var sasniegt ar citu metodi, bet, ja tas ir izaicinājums – izveidot galda spēli par visneiedomājamāko tēmu, es to pieņemu. Jau iepriekš pieminētā stratēģiskā galda spēle “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+” tika radīta, lai vairotu jauniešu izpratni par Pašvaldības likumā noteiktajiem līdzdalības mehānismiem. Tātad autoru uzdevums bija jēgpilni iepazīstināt spēlētājus ar līdzdalības mehānismiem, to izmantošanas iespējām pašvaldībās, simulējot daudzveidīgas situācijas, ļaujot iejusties lomās, kam piemīt konkrētas vērtības, prioritātes. Sarežģīts uzdevums, jo tēma daudziem spēlētājiem ir pilnīgi nezināma. Mūsu mērķis bija radītspēli, kas palīdz novirzīt uzmanību no formālas likuma lasīšanas uz praktisku darbību un sadarbību. Šādā veidā izziņas process kļūst dabisks un emocionāli pieņemamāks, dalībnieki mācās viens no otra, pilnveido sociālās prasmes, plāno stratēģijas, mācās argumentēt savu viedokli, aizstāvēt intereses.Šīs prasmes ir būtiskas ne tikai spēlēs gaitā, bet arī ikdienas dzīvē, attīstot savu pilsonisko kompetenci. Atsaucoties uz spēlētāju teikto, spēle ir veiksmīgi sasniegusi izvirzīto mērķi, apvienojot gan azartu un aktīvu spēlētāju iesaisti, gan sekmējot izziņas procesu par līdzdalības mehānismiem un to efektivitāti konkrētās situācijās.

Kas jāņem vērā, izstrādājot galda spēles?

Lai izprastu, kāpēc galda spēle vieniem patīk, citiem nē, svarīgi ir iepazīties ar Ričarda Bartla spēlētāju tipu teoriju. Bartls definē četrus galvenos spēlētāju tipus:

Sasniedzēji – orientēti uz rezultātu sasniegšanu, punktu iegūšanu un uzvaru. Viņus motivē progress, izaicinājumi un konkurence. Spēlē sasniedzēji demonstrē augstu motivāciju, ja vien ir skaidri definēts mērķis un vērtēšanas kritēriji.

Pētnieki – koncentrējas uz izpēti, viņus motivē zinātkāre, eksperimentēšana un alternatīvu risinājumu meklēšana. Šī tipa spēlētāji bieži analizē noteikumus, meklē netradicionālas stratēģijas, izmanto radošus risinājumus.

Sociālie spēlētāji – viņus motivē komunikācija un sadarbība ar citiem cilvēkiem, emocionālā saikne, komandas darbs un sociālā mijiedarbība. Šie spēlētāji ir empātiski, spēlē novērtē sadarbības un komunikācijas elementus.

Dominējošie spēlētāji – viņus motivē konkurence un vēlme pārspēt citus spēlētājus. Viņiem svarīga ir kontrole, uzvara un ietekme pār citiem. Lai gan šis spēlētāju tips izglītības vidē var radīt konfliktus, viņi rosina arī citus pieņemt ātrus lēmumus, notur spēlēs dinamiku.

Šī ir tikai maza daļa no atziņām, kas krātas gadu gaitā, jo visam pamatā jau ir vēlme radīt ko jaunu, ļaut iemirdzēties autoru un spēlētāju acīm, izmēģināt inovatīvas pieejas, kas noved pie zināšanām, pieredzes, attieksmes vai paradumu maiņu. Citējot Māri Bērziņu: “«Rakstīšanas grūtības atsver priecīgā sajūta, ka uz papīra rodas kaut neliela, tomēr jauna, pašradīta pasaule», tieši šī pati sajūta rodas spēļu izstrādes procesā.

Ja jums ir jautājumi, ideja jaunas galda spēles izstrādei, vai vēlme iemācīties spēlēt un saņemt galda spēli “Pilsoniskās līdzdalības trenažieris. Pašvaldība 16+” – droši sazinieties ar mani, rakstot liene.valdmane@gmail.com.

Projektu PAŠVALDĪBA 16+ Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai piešķīrējas iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.

Dr Lienes Valdmanes Raksts publiskots arī EPALE vietnē: Pilsoniskās līdzdalības mehānismi 16+ | EPALE

Jēgpilna jauniešu iesaiste ir būtisks priekšnoteikums stiprai, atvērtai un demokrātiskai sabiedrībai, taču pilsoniskā līdzdalība ir process, kas efektīvi īstenojas tikai tad, ja mums ir konkrētas zināšanas, prasmes, pozitīva pieredze, vēlme līdzdarboties un atbalstoša vide, kas nodrošina līdzdalības iespējas. Šī raksta mērķis ir fokusēties uz jauniešu līdzdalības iespējām pašvaldībās. 

2025. gadā veiktā aptauja (aptauja veikta projektā “Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē”) liecina, ka jaunieši visvairāk sev svarīgu lēmumu pieņemšanā iesaistās ģimenē (60%), draugu lokā (54%), iesaistei samazinoties izglītības iestādē (24%), pašvaldības līmenī (12%) un valsts līmenī – 5%. Tāpat par panāktajām izmaiņām tikai 29% jauniešu apliecina, ka noteikti ir vai drīzāk ir panākuši izmaiņas pašvaldības līmenī, taču 71% drīzāk nav vai noteikti nav panākuši izmaiņas pašvaldībā.

Šie dati apliecina 2020. gadā veiktajā aptaujā “Pilsoniskās kompetences pašnovērtējums” uzzināto (SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, https://www.demokratijaskola.lv/2021/09/13/petijums-pilsoniskas-kompetences-pasnovertejums) – jauniešiem ir zema izpratne par to, kā ietekmēt lēmumus pašvaldībā. Tikai 12% respondentu pilnībā saprot, var detalizēti izskaidrot, kādas ir jauniešu iespējas ietekmēt lēmumus pašvaldībā, 27% pamatā saprot, 41% aptuveni saprot, 19% nesaprot. Vēl zemāki rādītāji ir valsts, Eiropas un pasaules līmenī.

 

 

 

(c)  Liene Valdmane Liene Valdmane

 

 

 

 

 

(c)  Liene Valdmane Liene Valdmane

2022. gadā pieņemtais Pašvaldību likums nosaka vairākus līdzdalības mehānismus, kas jauniešiem pieejami jau no 16 gadu vecuma: kolektīvais iesniegums, iedzīvotāju padome un līdzdalības budžets. Projektā “Pašvaldība 16+” tika īstenota virkne aktivitāšu, lai analizētu, vai jaunieši izprot un izmanto minētos līdzdalības mehānismus, kā arī atrastu un piedāvātu veidus, kas sekmētu likumā piedāvāto līdzdalības mehānismu izzināšanu un stiprinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību pašvaldību līmenī. Projektā ir izstrādāts Līdzdalības indekss, metodiskie materiāli, kā arī Galda spēle “Pašvaldība 16+”, kas šobrīd tiek izplatīta un ieviesta Latvijas pašvaldībās. Darba procesā notika vairākas fokusgrupas un aptaujas, ļaujot secināt un darbu projektā “Pašvaldība 16+” balstīt šādās atziņās:

1. pašvaldību darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti, jauniešu NVO pārstāvji un jaunieši kopumā atzīst nepietiekamu izpratni par jauniešu formālajiem līdzdalības mehānismiem, kas minēti Pašvaldību likumā, tiek secināts, ka trūkst zinošu cilvēku, kuri var tos izskaidrot un vajadzīigajā brīdī atbalstīt;

2. ir nepietiekami aktīva un mērķtiecīga jauniešu informēšana par viņu iesaistes iespējām pašvaldību darbā, jauniešiem ir pieejama informācija par iesaistes iespējām konkrētos projektos, pasākumos,  taču trūkst ērti pieejama un saprotama informācija par līdzdalības iespējām, kas noteiktas Likumā;

3. liela nozīme pilsoniskajā līdzdalībā pašvaldības līmenī ir jaunieša zināšanām un interesei par to, kā darbojas pašvaldība, tās atbildības sfēras, finanšu iespējas, pārvaldība u.c.;

4. novēroti konkrēti gadījumi, kad pašvaldība jauniešu idejas uzklausa, sola rīkoties, taču reāla rīcība neseko, ir pārāk zema pieaugušo gatavība strādāt kopā ar jauniešiem, pastāv šaubas par reālo atdevi no jauniešu puses. Iegūtās atbildes ļauj secināt, ka jaunieši reizēm tiek uztverti kā mazāk nozīmīga sabiedrības grupa;

5. Likumā noteiktie līdzdalības mehānismi prasa mērķtiecīgas darbības un pacietību, kas daļai jauniešu  trūkst – tas ir nozīmīgs šķērslis interesei par līdzdalības mehānismiem, kas jau skan “sarežģīti, nepieejami, ilgi”;

6. kā vismazāk saprotamos līdzdalības mehānismus jaunieši min līdzdalības budžetu un kolektīvo iesniegumu, pretēji aktivitātēm sociālajos tīklos, diskusijām, akcijām un  balsošanai – ko jaunieši min kā sev zināmus un piemērotus līdzdalības rīkus.

Projektā izstrādātie materiāli un notikušie pasākumi nevar strauji mainīt esošo situāciju, taču katra saruna, diskusija, konkrēti piemēri ir solis uz pilnveidotām zināšanām un izpratni, jaunu pieredzi un drosmi izmēģināt. Tieši tas ir nepieciešams, lai Likumā noteiktais nepaliek tikai “uz papīra”, bet dzīvotu kā demokrātiskas sabiedrības pamats.

Projektu PAŠVALDĪBA 16+ finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai piešķīrējas iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.

Projekta ietvaros tika uzstādītas 20 UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacijas Latvijas skolās, kā arī viena stacija Ukrainā. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacijas nonākušas jau teju 100 Latvijas skolās, kļūstot par vietu, kur skolēni var brīvi izteikt savas domas, nosaukt problēmas, piedāvāt idejas un ieraudzīt, ka viņu balss ir svarīga.

UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacija ir sākums domāšanai un sarunai, tā ir vieta brīvai domu izteikšanai un citu viedokļu iepazīšanai, pārliecības stiprināšanai, ka ikviens var mainīt notiekošo, lai justos labāk konkrētajā vidē. Visas skolas vieno skolēni stāsti: “Mēs uzticamies konkrētiem skolotājiem”, “Mēs uzticamies vietās, kur jūtamies droši”, “Mēs uzticamies vietās, kur ir iespējama personīgā telpa, klusums, iespēja padomāt un parunāt”, “Mēs uzticamies, ja zinām, ka varam ietekmēt notiekošo, ir skaidrs rīcības plāns pat vissliktākajām situācijām”.

Svarīgi, lai idejas neizskan tikai vārdos, jo uzticēšanos vairo konkrēta rīcība, tāpēc īpašs prieks par tiem skolēniem, kuri īstenoja UZTICĒŠANĀS BATERIJU uzlādes stacijā uzrakstītās idejas:

1. Pūres pamatskolas skolēnu paveiktais: pēc sarunām panākts, ka skolas tumšajā gaitenī iegādāts gaismas sensors, kā arī iesniegts iesniegums direktoram par tualetes uzlabojumiem, ieteikumi ņemti vērā remonta plānā;
2. Uzvaras pamatskolā izveidota jauniešu telpa;
3. Staļģenes pamatskolā mazināta elektronisko cigarešu klātbūtne skolā – likvidēta āra tualete, kā arī skolā tika veikta pārbaude, kurā konfiscētas elektroniskās cigaretes;
4. Rīgas Raiņa vidusskolā gaiteņos iepriekš nebija, kur apsēsties. Tagad ir ieviesti dīvāniņi;
5. Jēkabpils 3.vidusskolā tika īstenota ideja par skolas iekšējās kārtības noteikumu ievērošanu – skolēni vērš uzmanību uz noteikumu ievērošanu un skolēnu, skolotāju motivēšana iesaistīties dežūrās;
6. Rīgas 84.vidusskolā skolas ēdnīcā panāktas lielākas porcijas – skolēni sāka runāt ar pavāriem un fotografēt ēdiena daudzumu;
7. Bikstu pamatskolā ir iesniegti priekšlikumi direktorei par tualetes uzlabojumiem, ieteikumi ņemti vērā remonta plānā;
8. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskolā ir uzlabota skolēnu atpūtas telpa – mainīts izkārtojums un vizuālais izskats;
9. Rīgas Bolderājas Jaunajā pamatskolā ir atrisināta problēma ar fizikas stundām – skolēni saņēma grāmatas, skolotājs caur video saziņu pasniegs fiziku, ieviesta novērošana tualetēs, lai sekmētu elektronisko cigarešu apkarošanu, notiek regulāras pārrunas par cieņas nozīmi klasē un skolā.

Katras skolas skolēni, kuri vārdus pārvērta darbos, saņēma 50 eur dāvanu karti galda spēļu iegādei. Valmieras Dizaina un mākslas vidusskola sociālo tīklu konkursā saņēma vislielāko atbalstu savai idejai, saņemot vēl papildu 50 eur dāvanu karti.

Projektā nozīmīga bija arī sadarbība ar Ukrainu. Kopā ar VoxUkraine norisinājās pieredzes, datu un pārdomu apmaiņa par uzticēšanos Latvijā un Ukrainā, kā arī sarunas par to, kā uzticēšanās stiprina demokrātiju, sabiedrības noturību un cilvēku spēju rīkoties arī sarežģītos apstākļos. Ukrainas Irpiņas Katoļu ģimnāzijas skolēnu pieredze projektā atgādināja, ka uzticēšanās nav tikai skolas vai vietējās kopienas jautājums – tā ir arī drošības, sadarbības un kopīgas nākotnes vērtība.

Uzticēšanās bateriju uzlādes stacijas patieso nozīmi skolā noteiks skolēnu, skolas pašpārvaldes, skolotāju un skolas administrācijas tālākā rīcība un uzticēšanās stiprināšana ikdienas darbībās. Bez uzticēšanās nevar rasties un pastāvēt stipras kopienas, skolas un valsts.

Šī aktivitāte ir līdzfinansēta ar Eiropas Savienības atbalstu. Par aktivitātes saturu atbild biedrība Eiropas Kustība Latvijā, un tas ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības viedokli.
#GEAR_UP | #EU_Partnerships | #EUDEARprogramme | #LAPAS | #SustainableDevelopment | #GlobalEducation | Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS

Konferencē piedalījās ap 100 jaunieši, pedagogi, jaunatnes darbinieki, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kā arī aktīvisti.

Ekspertu vadībā konferences dalībnieki iepazina astoņus līdzdalības mehānismus:

• kolektīvo iesniegumu (Gustavs Ērglis, pilsoniskās iesaistes platforma “ManaBalss.lv”),
• līdzdalības budžetu (Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs),
• kandidēšanu vēlēšanās (Dāvids Rubens, Līvānu novada domes priekšsēdētājs),
• diskusiju (Inga Birzgale, Latvijas Jaunatnes padome),
• balsošanu (Liene Valdmane, biedrība “Eiropas Kustība Latvijā”),
• iesniegumu (Zane Legzdiņa-Joja, Valsts kanceleja),
• aktivitātes sociālajos medijos (Paula Mališevska, biedrība “Laiks Jauniešiem”)
• un akcijas (Iluta Lāce, centrs “Marta”).

Konferences noslēgumā dalībnieki izvērtēja katra mehānisma efektivitāti un balsojumā izveidoja līdzdalības mehānismu TOP 3: balsošana, līdzdalības budžets un sociālie mediji.

Konference vēlreiz apliecināja, ka jauniešiem ir interese iesaistīties un ietekmēt pašvaldībā un valstī pieņemtos lēmumus, lai arī jauniešu līdzdalība Latvijā nereti joprojām ir dekoratīva un neilgtspējīga. Tikai 24% jauniešu Latvijas Kultūras akadēmijas veiktajā jauniešu aptaujā (2026) uz jautājumu “Novērtē, cik lielā mērā Tu piekrīti, ka esi iesaistījies sev svarīgu lēmumu pieņemšanā skolā” atbildējuši “noteikti jā”, savukārt par lēmumu pieņemšanu pašvaldībā tā atbildējuši tikai 12%. Uz jautājumu, vai jauniešiem ir izdevies panākt izmaiņas, 15% atbildējuši, ka noteikti ir izdevies panākt pārmaiņas skolā, bet tikai 10% pašvaldībā.

Delna un EKL atgādina, ka jēgpilna jauniešu iesaiste ir būtisks priekšnoteikums stiprākai, atvērtākai un demokrātiskākai pašvaldību attīstībai un aicina pašvaldības vairāk runāt ar jauniešiem par viņu iesaistes iespējām. Savukārt, skolas un jauniešu centrus rosināt jauniešos interesi par pilsonisko līdzdalību un celt jauniešu zināšanas un prasmes interešu pārstāvībā.

Projektu PAŠVALDĪBA 16+ Finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai piešķīrējas iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.