Jēgpilna jauniešu iesaiste ir būtisks priekšnoteikums stiprai, atvērtai un demokrātiskai sabiedrībai, taču pilsoniskā līdzdalība ir process.
Dr Lienes Valdmanes Raksts publiskots arī EPALE vietnē: Pilsoniskās līdzdalības mehānismi 16+ | EPALE
Jēgpilna jauniešu iesaiste ir būtisks priekšnoteikums stiprai, atvērtai un demokrātiskai sabiedrībai, taču pilsoniskā līdzdalība ir process, kas efektīvi īstenojas tikai tad, ja mums ir konkrētas zināšanas, prasmes, pozitīva pieredze, vēlme līdzdarboties un atbalstoša vide, kas nodrošina līdzdalības iespējas. Šī raksta mērķis ir fokusēties uz jauniešu līdzdalības iespējām pašvaldībās.
2025. gadā veiktā aptauja (aptauja veikta projektā “Jauniešu autentiskas līdzdalības priekšnoteikumi formālās un neformālās izglītības vidē”) liecina, ka jaunieši visvairāk sev svarīgu lēmumu pieņemšanā iesaistās ģimenē (60%), draugu lokā (54%), iesaistei samazinoties izglītības iestādē (24%), pašvaldības līmenī (12%) un valsts līmenī – 5%. Tāpat par panāktajām izmaiņām tikai 29% jauniešu apliecina, ka noteikti ir vai drīzāk ir panākuši izmaiņas pašvaldības līmenī, taču 71% drīzāk nav vai noteikti nav panākuši izmaiņas pašvaldībā.
Šie dati apliecina 2020. gadā veiktajā aptaujā “Pilsoniskās kompetences pašnovērtējums” uzzināto (SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija”, https://www.demokratijaskola.lv/2021/09/13/petijums-pilsoniskas-kompetences-pasnovertejums) – jauniešiem ir zema izpratne par to, kā ietekmēt lēmumus pašvaldībā. Tikai 12% respondentu pilnībā saprot, var detalizēti izskaidrot, kādas ir jauniešu iespējas ietekmēt lēmumus pašvaldībā, 27% pamatā saprot, 41% aptuveni saprot, 19% nesaprot. Vēl zemāki rādītāji ir valsts, Eiropas un pasaules līmenī.
2022. gadā pieņemtais Pašvaldību likums nosaka vairākus līdzdalības mehānismus, kas jauniešiem pieejami jau no 16 gadu vecuma: kolektīvais iesniegums, iedzīvotāju padome un līdzdalības budžets. Projektā “Pašvaldība 16+” tika īstenota virkne aktivitāšu, lai analizētu, vai jaunieši izprot un izmanto minētos līdzdalības mehānismus, kā arī atrastu un piedāvātu veidus, kas sekmētu likumā piedāvāto līdzdalības mehānismu izzināšanu un stiprinātu jauniešu pilsonisko līdzdalību pašvaldību līmenī. Projektā ir izstrādāts Līdzdalības indekss, metodiskie materiāli, kā arī Galda spēle “Pašvaldība 16+”, kas šobrīd tiek izplatīta un ieviesta Latvijas pašvaldībās. Darba procesā notika vairākas fokusgrupas un aptaujas, ļaujot secināt un darbu projektā “Pašvaldība 16+” balstīt šādās atziņās:
1. pašvaldību darbinieki, jaunatnes lietu speciālisti, jauniešu NVO pārstāvji un jaunieši kopumā atzīst nepietiekamu izpratni par jauniešu formālajiem līdzdalības mehānismiem, kas minēti Pašvaldību likumā, tiek secināts, ka trūkst zinošu cilvēku, kuri var tos izskaidrot un vajadzīigajā brīdī atbalstīt;
2. ir nepietiekami aktīva un mērķtiecīga jauniešu informēšana par viņu iesaistes iespējām pašvaldību darbā, jauniešiem ir pieejama informācija par iesaistes iespējām konkrētos projektos, pasākumos, taču trūkst ērti pieejama un saprotama informācija par līdzdalības iespējām, kas noteiktas Likumā;
3. liela nozīme pilsoniskajā līdzdalībā pašvaldības līmenī ir jaunieša zināšanām un interesei par to, kā darbojas pašvaldība, tās atbildības sfēras, finanšu iespējas, pārvaldība u.c.;
4. novēroti konkrēti gadījumi, kad pašvaldība jauniešu idejas uzklausa, sola rīkoties, taču reāla rīcība neseko, ir pārāk zema pieaugušo gatavība strādāt kopā ar jauniešiem, pastāv šaubas par reālo atdevi no jauniešu puses. Iegūtās atbildes ļauj secināt, ka jaunieši reizēm tiek uztverti kā mazāk nozīmīga sabiedrības grupa;
5. Likumā noteiktie līdzdalības mehānismi prasa mērķtiecīgas darbības un pacietību, kas daļai jauniešu trūkst – tas ir nozīmīgs šķērslis interesei par līdzdalības mehānismiem, kas jau skan “sarežģīti, nepieejami, ilgi”;
6. kā vismazāk saprotamos līdzdalības mehānismus jaunieši min līdzdalības budžetu un kolektīvo iesniegumu, pretēji aktivitātēm sociālajos tīklos, diskusijām, akcijām un balsošanai – ko jaunieši min kā sev zināmus un piemērotus līdzdalības rīkus.
Projektā izstrādātie materiāli un notikušie pasākumi nevar strauji mainīt esošo situāciju, taču katra saruna, diskusija, konkrēti piemēri ir solis uz pilnveidotām zināšanām un izpratni, jaunu pieredzi un drosmi izmēģināt. Tieši tas ir nepieciešams, lai Likumā noteiktais nepaliek tikai “uz papīra”, bet dzīvotu kā demokrātiskas sabiedrības pamats.
Projektu PAŠVALDĪBA 16+ finansē Eiropas Savienība. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai piešķīrējas iestādes Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras uzskatus un viedokļus. Ne Eiropas Savienību, ne piešķīrēju iestādi nevar saukt pie atbildības par tiem.
